Obligātais militārais dienests mūsdienu sabiedrībā ir aktuāla problēma, uz to norāda viedokļu nesaskaņas šajā jautājumā.
Obligātais militārais dienests mūsdienu sabiedrībā ir aktuāla problēma, uz to norāda viedokļu nesaskaņas šajā jautājumā.
Sabiedrībā valdošās polemikas pamatā ir divi galēji uzskati vieni ir pārliecināti, ka savu patriotismu var apliecināt, dienot armijā, citi domā gluži pretēji.
Nevēlas gadu pavadīt vienā no nesakārtotākām instancēm
Neapšaubāmi, katram ir jāizjūt pienākums pret savu valsti. Lielākā vai mazākā mērā tas ir atkarīgs no patriotiskās audzināšanas. Nedrīkst aizmirst, ka obligātais militārais dienests nav vienīgā iespēja izrādīt savu lojalitāti valstij. Paradoksāli, ka tieši studenti, kas tiek uzskatīti par patriotiski noskaņotiem un tādi arī ir, izvairās no dienesta, tādēļ grūti apgalvot, ka no obligātā militārā dienesta vēlas atkratīties tikai pretvalstiski noskaņotie.
Saprotami ir arī argumenti, kas jauniešus attur brīvprātīgi pildīt pienākumu pret valsti, proti, balstoties uz publikācijām masu medijos un izdienējušo paziņu liecībām, tiek sagrautas pēdējās ilūzijas par valsts drošības garantu armiju.
Varam būt pārliecināti, ka bez konkrētām reformām valsts militārajās struktūrās šis viedoklis nemainīsies, bet, ņemot vērā ekonomisko situāciju un budžetā atvēlētos līdzekļus armijai, cerēt uz pozitīvām pārmaiņām šķiet pat utopiski. Jaunieši nav ieinteresēti veselu gadu pavadīt vienā no valsts nesakārtotākajām instancēm armijā, kur plaukst un zeļ PSRS mantojums, ārpusreglamenta attiecības, par spīti augstāko armijas amatpersonu pārliecībai, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka šī armija ir ceļā uz NATO, kas pašreizējos apstākļos šķiet neaizsniedzams mērķis.
Alternatīvas – profesionāla armija un apmācība augstskolā
Daudz pieņemamākas ir valdības sniegtās alternatīvas šo jautājumu risināšanai. Tās līdzekļu trūkuma dēļ diemžēl būs grūti realizējamas. Viena no šīm alternatīvām ir profesionālās armijas modelis, kas Latvijai būtu vispiemērotākais, jo tad cilvēki pēc brīvprātības principa darītu savu darbu, nevis, kā tagad, izcieš dienesta gadu kā zobu sāpes. Diemžēl šis projekts ir pārāk dārgs un tuvākajā laikā mums nepieejams.
Kā otra no šīm piedāvātajām alternatīvām jāmin iespēja apgūt militāro apmācību, studējot augstskolā. Tas ievērojami atvieglotu studentu dzīvi, jo nebūtu jādomā, kā izvairīties no militārā dienesta. Pamazām šis princips tiek ieviests, bet līdzekļu trūkuma dēļ ne visās augstskolās. Apsveicami, ka manāma vismaz kaut kāda rosība un pārmaiņas šā jautājuma apspriešanā.
Tāds ir jauniešu vidū valdošais populārākais viedoklis, bet interesanti ir to salīdzināt ar vecāka gadugājuma cilvēku uzskatiem.
Leģionāri un padomju armijas virsnieki domā vienādi
Aptaujājot bijušos leģionārus un padomju armijas virsniekus (kas nevēlējās, lai viņu vārdi tiktu publicēti), uzzinājām, ka viņu viedokļi pilnībā saskan, proti, atkal izskanēja šī banālā frāze: «Armija puisi padara par vīrieti.»
Lai arī cik dīvaini tas liktos, visi, kas izvairās no obligātā militārā dienesta, tiek dēvēti par gļēvuļiem vai pretvalstiski noskaņotiem.
PSRS armijas virsniekus vēl varētu saprast, jo viņos ir iesīkstējusi vecā padomju ideoloģija, ka katram sevi cienošam vīrietim ir jāiziet armijas skola, t.i., dzīves skola.
Savukārt grūti komentēt šādu leģionāru uzskatu. Acīmredzot viņiem ir svešs padomijas mantojums mūsu armijai un tās pašreizējais stāvoklis.
Interesants ir fakts, ka arvien vairāk armijā grib dienēt jaunietes. Tas gan drīzāk izskaidrojams ar vēlēšanos pašapliecināties, kā pamatā ir feminisma idejas, nevis dedzīgs patriotisms. Jaunietes armiju uztver vairāk kā piedzīvojumu, jo viņām taču tas nav obligāti.
Pienākumu pret valsti var pildīt, godprātīgi strādājot
Lai arī cik bēdīgs ir armijas prestižs sabiedrībā, mēs nevēlamies to noniecināt, jo apzināmies tās nozīmi kā valsts drošības garantam, tā arī tās ieguldījumu daudzu jauniešu personības veidošanā.
Mēs vienkārši aicinām uz reformām, kuru pamatā būtu viens no galvenajiem demokrātijas pamatprincipiem: «Cilvēkam ir tiesības uz izvēli.» Armijā pēc brīvprātības principa ies tikai tie, kam tas ir vajadzīgs un kuriem tas palīdzēs, līdz ar to katrs, kas ies dienēt, darīs to ar konkrētu mērķi, jo pienākumu pret savu valsti var pildīt, kaut vai godprātīgi strādājot un maksājot nodokļus.
