Gluži tāpat kā drēbju skapī, kur katru gadu parādās jauni un moderni apģērbi, pie kaimiņiem, jaunākajos žurnālos vai izpārdošanās var noskatīt jaunus un modernus augus savam dārzam.
Gluži tāpat kā drēbju skapī, kur katru gadu parādās jauni un moderni apģērbi, pie kaimiņiem, jaunākajos žurnālos vai izpārdošanās var noskatīt jaunus un modernus augus savam dārzam.
Nereti vecmāmiņas kleitas tiek atzītas par vecmodīgām, bet nepaiet ne pāris gadu, kad modes tendences mainās. Viss vecais atkal iegūst jaunu spožumu. Tā, piemēram, kāršrozes un pujenes vēl nesen tika uzskatītas par aktualitāti zaudējušu dobes dekoru, taču tagad tās atkal ir pieprasītas.
Jelgavas un tuvējās apkārtnes kokaudzētavu vadītāji atzīst, ka modes tendences ietekmē pieprasījumu pēc stādiem. “Nereti cilvēki ierodas kokaudzētavā ar žurnālu rokā, rāda fotogrāfiju un jautā, vai tādu augu pie mums var nopirkt,” stāsta stādaudzētavas “Aptiekas” īpašnieks Imants Parfenovičs.
Par visvairāk pieprasītu pašlaik viņš atzīst visu veidu dzīvžogu materiālu, piemēram, klintenes un vilkābeles. Bieži iegādājas to potētās formas. I.Parfenovičs prāto, ka “interesi par potētajām formām izraisa tas, ka cilvēki meklē kaut ko jaunu, lai izdaiļotu savu dārzu. Viens skaists potējums var kļūt par īstu rotu dobē”.
Nemainīga ir interese par lapu kokiem – liepām, kļavām, pīlādžiem. Arī “Dimzu” īpašnieks Guntis Vītoliņš par ļoti pieprasītām nosauc vilkābeles un klintenes. Savukārt Jelgavas kokaudzētavā visiecienītākās ir Japānas spirejas, taču cilvēkus interesē arī citi dzīvžogu augi – jasmīni un tūjas.
Jelgavas kokaudzētavas vadītāja Velta Osma uzsver cilvēku aizraušanos ar ziedošajiem augiem – pašlaik pieprasītas ir dažādu krāsu ērikas, kurām tagad ir ziedēšanas laiks. Jau no seniem laikiem populāras ir forsītijas, pēdējā laikā – arī zemie egļu potējumi.
G.Vītoliņš atzīst, ka “pašlaik ir ļoti plašs piedāvājuma klāsts. Cilvēki kļūst aizvien gudrāki un savos dārzos atļaujas eksperimentēt, tik ļoti neietekmējoties no citu viedokļa”. Arī viņš uzskata, ka cilvēku vēlmes katru gadu mainās, taču dažas lietas tiek meklētas vienmēr, piemēram, ūdensaugi. Tas, iespējams, tāpēc, ka dīķis pie privātās mājas vairs nav retums.
Savukārt I.Parfenovičs novērojis, ka aizvien vairāk savu mājas apkārtni vēlas izdaiļot zemnieki. Turklāt pie viņa ierodas daudzi gados jauni cilvēki, jo mūsdienās, kad populāra kļuvusi visu veidu kreditēšana, privātmājas iegādei netiek krāts visu mūžu.
Apzaļumošanas firmas “Aleja D” direktors Andris Drēska stāsta, ka viņu uzņēmuma stādu tirgū vienmēr ārkārtīgi pieprasīti ir augi ar ēdamiem augļiem, piemēram, ēdamie sausserži, zelta jāņogas, pīlādži, korintes, smiltsērkšķi, aprikozes, persiki, zilenes un citi. Pirms gadiem diviem par modes lietu kļuva zilenes, un gandrīz visi pircēji gribējuši tās iegādāties saviem dārziem. Pagājušajā gadā savukārt ļoti iecienīta bijusi zelta jāņoga.
“Ir arī pircēji, ko dēvējam par dārzkopības entuziastiem. Viņiem dārzā ir ļoti plašas augu kolekcijas, jo to veidošana un aprūpe ir sirdslieta. Ar viņiem vienmēr ir prieks strādāt, jo ir ļoti zinoši šajā jomā,” uzteic A.Drēska.
Viņam piekrīt arī G.Vītoliņš: “Manuprāt, tikai Latvijā iespējama situācija, kad stādus nopirkt ieradies gados veca tantiņa, kas zina visus augu latīniskos nosaukumus. Domāju, ka Latvijā ir visizglītotākie pircēji Eiropā. Pie mums cilvēki ļoti daudz interesējas par dārzkopību.”
Tiesa, novērtējot dārzu stādīšanas modes tendences, kokaudzētavu speciālisti atzīst, ka negatīva ietekme esot dažādiem no ārzemju materiāliem tulkotiem rakstiem. Tos visbiežāk tulko nespeciālisti, tāpēc nereti pircēji vēlas iegādāties augus, kas nav piemēroti Latvijas apstākļiem un nespēj te “iedzīvoties”. Tajos vīlušies, pircēji atkal meklē vietējos stādus. Tādēļ arī palielinās pieprasījums tieši pēc mūsu kokaudzētavās audzētā.
Interese par dārzu apstādījumu veidošanu ar katru gadu aug. “Pirkšanas apjoms ar katru gadu palielinās apmēram par 30 procentiem. Stādaudzētavas ar grūtībām spēj tikt līdzi lielajam pieprasījumam,” stāsta G.Vītoliņš.
