Jau vairākas nedēļas nerimst kaislības par to, vai 10. maijā Latvijas amatpersonām būtu jāparaksta robežlīgums ar Krieviju.
Jau vairākas nedēļas nerimst kaislības par to, vai 10. maijā Latvijas amatpersonām būtu jāparaksta robežlīgums ar Krieviju. Pārsvarā diskusijas risinājušās par līgumu, kura saturs nevienam, izņemot šauru amatpersonu loku, nebija zināms. Otrdien Latvijas valdība nolēma noņemt slepenības plīvuru gan robežlīguma, gan mūsu vienpusējās deklarācijas tekstam. Piedāvājam “Ziņu” lasītājiem iepazīties ar šiem dokumentiem. Un ceram saņemt atsauksmes.
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu
Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk “Puses”, savstarpēji cienot otras valsts suverenitāti un neatkarību, līdztiesību un teritoriālo vienotību, apliecinot uzticību ANO un EDSO principiem, atzīstot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas līgumtiesiska noformējuma labvēlīgu ietekmi uz labu kaimiņattiecību turpmāko attīstību, pamatojoties uz Pušu labo gribu, vienojušās par sekojošo:
1. pants
Šajā Līgumā termins “Latvijas – Krievijas valsts robeža” (turpmāk – “valsts robeža” vai “robeža”) nozīmē līniju un ar šo līniju sakrītošu vertikālu virsmu, kura atdala divu suverēnu valstu – Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu).
2. pants
Saskaņā ar starptautisko tiesību normām un pamatojoties uz vienošanos, kas panākta sarunu gaitā, Puses noteica valsts robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.
Latvijas – Krievijas valsts robeža noteikta saskaņā ar “Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstu” un ar sarkanu krāsu iezīmēta “Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas delimitācijas kartē” (turpmāk – delimitācijas karte), ar mērogu 1:50000.
“Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts”
(1. pielikums) un 1:50000 mēroga delimitācijas karte (2. pielikums) ir neatņemama šī Līguma sastāvdaļa.
3. pants
Valsts robeža pa upēm (iztaisnotām upju gultnēm) vai upju galvenajiem atzariem, strautiem un grāvjiem tiek nosprausta tiem pa vidu. Nosakot upes galveno atteku, pamatkritērijs ir ūdens caurplūdums pie tā vidējā līmeņa.
4. pants
Jebkuras dabiskas izmaiņas, kas var notikt pierobežas upēs, strautos un grāvjos, nemaina dabā demarķēto Latvijas – Krievijas valsts robežas līniju, kā ari salu piederību, ja vien Puses nevienojas citādi.
Pēc robežas demarkācijas pierobežas upēs radušos salu piederība tiek noteikta saskaņā ar demarķēto robežas līniju, bet to salu piederība, kuras radušās tieši uz demarķētās robežas līnijas, tiks noteikta konsultācijās starp Pusēm, pamatojoties uz taisnīgumu un līdztiesību.
5. pants
Lai noteiktu un nospraustu dabā Latvijas – Krievijas valsts robežu saskaņā ar šo Līgumu, kā arī sagatavotu demarkācijas dokumentus, Puses iespējami īsā laikā pēc šī Līguma stāšanās spēkā pēc paritātes principa izveidos Kopīgu demarkācijas komisiju, uzdodot tai:
– izstrādāt un apstiprināt valsts robežas demarkācijas kārtību;
– noteikt dabā tiešu robežas līnijas atrašanos saskaņā ar šo Līgumu, “Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstu” un 1:50000 mēroga delimitācijas karti;
– izveidot darba grupas robežas demarkācijai un vadīt to darbību;
– uzstādīt robežzīmes;
– noteikt precīzu viduslīnijas atrašanos pierobežas upēm (iztaisnotu upju gultnēm), strautiem un grāvjiem, kā arī noteikt precīzu robežlīniju atrašanos ezeros;
– precizēt salu piederību upēs;
– sagatavot robežas demarkācijas dokumentu projektus;
– risināt citus ar robežas demarkācijas darbiem saistītos jautājumus.
Komisijas sastādītie demarkācijas dokumenti jāapstiprina katras Puses valdībai.
Izdevumus, kas saistīti ar robežas demarkāciju, Puses sedz pēc paritātes principa.
6. pants
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas režīmu nosaka atsevišķs Līgums.
7. pants
Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm. Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.
8. pants
Šis Līgums jāratificē, un tas stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. Ratifikācijas rakstu apmaiņa notiks…
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgumam pievienotā vienpusējā deklarācija
Latvija, parakstot līgumu ar Krievijas Federāciju par robežu, apliecina savu labo gribu veicināt labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un vienlaikus ar gandarījumu atzīmē Krievijas Federācijas vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Latviju.
Latvija paziņo, ka ar šā līguma
1. pantu tā saprot atbilstoši līguma pielikumam dokumentēto un tehniski aprakstīto kopš 1990./1991. gada “de facto” funkcionējošo robežlīniju. Šī līguma vienīgais mērķis un priekšmets ir dokumentēt minēto robežlīniju, lai nodrošinātu un atvieglotu tās praktisko funkcionēšanu abu valstu iedzīvotāju, kā arī Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas savstarpējo attiecību interesēs.
Latvija nesaista šo līgumu ar plašāko jautājumu par Latvijas prettiesiskas okupācijas seku likvidēšanu. Latvija deklarē, ka šis līgums neskar, nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920. gada
11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas valsts tiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās prasības.
Latvija uzsver, ka šis līgums ir abu pušu labas gribas rezultāts, kas to noskaņo optimistiski, un tādēļ tā vēlas pielikt pūles, lai abām pusēm pieņemamā veidā atrisinātu minēto jautājumu un uz šiem pamatiem turpinātu veidot labas, uz nākotni vērstas kaimiņattiecības, kas balstās uz savstarpējo cieņu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās un būtu abu valstu interesēs.
Pārpublicēts no www.delfi.lv
