Šis pavasaris ir vēls – augu, krūmu un koku attīstība kavējas vidēji par divām nedēļām. Ieilgušais bezlietus periods un salnas būs papildu riska faktori dārzu darbiem maija pirmajās nedēļās.
Šis pavasaris ir vēls – augu, krūmu un koku attīstība kavējas vidēji par divām nedēļām. Ieilgušais bezlietus periods un salnas būs papildu riska faktori dārzu darbiem maija pirmajās nedēļās.
Ar maija sākumu mēness iegājis dilstošā fāzē, tāpēc jau pirmajā maija dienā varēja sēt sakņaugus. Sīpolu sējai tas bija pēdējais brīdis, bet sīksīpoliņu izstādīšana – īsti laikā. Noteikti varēja stādīt diedzētos agros kartupeļus. No 4. līdz 6. maijam jāsēj visi zaļie dārzeņi – dilles, kārtējā salātu porcija, spināti, lapu biete mangolds, ja jāatjauno, arī skābenes. Šajā periodā izstāda agros un pirmos vēlo kāpostu stādus, arī rožkāpostus. Kāpostus pirms tam mērcē 0,2 procentu insekticīda aktaras šķīdumā pret pavasara kaitēkļiem, arī kāpostu mušu. Pirms mērcēšanas stādus pāris dienu nelaista, tad tie vairāk uzsūks šķidumu. Tuvojas arī kārtējais salnu preriods. Tam jāgatavojas nopietni: jāsagādā agrotīkla krājumi, to var droši klāt pat dubultīgi. Tīkls pasargās no spradžiem, kas apdraud visu veidu kāpostus, redīsus, Ķīnas kāpostus, un sīpolu mušas. Ļoti labi palīdzēs laistīšana, sevišķi, ja dārzā ir sprinkleru laistīšanas sistēma, kas vienlaicīgi ļauj laistīt lielāku teritoriju. Jāsāk laistīt jau pie +100C. Kad temperatūra ir zem nulles, laistīt ir par vēlu. Nākamās nedēļas pirmdienā un trešdienā atkal var sēt visus sakņaugus, stādīt kartupeļus, pēdējais laiks izstādīt sīksīpoliņus. Ja kartupeļi jau sanākuši, bet gaidāmas salnas, tos aprušina ar zemi. Tāpēc vienmēr pēc iestādīšanas kartupeļus aprauš ar 5 – 7 cm biezu augsnes slāni. Nākamajā svētdienā var stādīt sparģeļus, iepriekš gan dziļi sastrādājot un mēslojot augsni. Stāda tā, lai sakņu pumpuri būtu vismaz 10 – 12 cm zemāk par vagas virsmu. Pēc salnām dārzeņus smidzina ar firmas “Agrimatco” piedāvātajiem “Bio” sērijas mēslojumiem, kas stimulē augšanu. Dārzeņi noteikti būs jālaista, jo mitrums samazinās. Tāpēc augsnes apstrādes un sējas darbus veic ātri, lai mazāk to zaudētu.
Siltumnīcās ar papildu iespējām apkurināt, ja vēlamies labu tomātu un gurķu ražu, jābeidz vākt pavasara zaļās kultūras un redīsus. Amatieru variantā starp tomātu dēstiem var vēl atstāt salātus un redīsus, taču tomātu stādam jābūt neizstīdzējušam ar četrām piecām īstajām lapām. Gurķu dēsti izstādāmi, sākot no pirmo īsto lapu pāra, bet, ja grib agrāku ražu, tos paaudzē līdz pirmajiem ziediņiem un atsien pie zīmuļa resnuma 40 cm gara kociņa. Nedēļas beigās neapkurināmās siltumnīcās var iesēt gurķus un citus ķirbjveidīgos, ieskaitot arbūzus un melones. Papildus tos nosedz ar agrotīklu.
Puķu mīļotāji 2. un 3. maijā var stādīt gladiolas. Noteikti stādīt varēs tās kultūras, kas iegādātas Jelgavas Pils parka lielajā pasākumā. Ceturtdien un piektdien izstāda dālijas, iepriekš pamērcējot ūdenī un apkaisot ar sausu biomiksa pulveri. Labi koptos zālienos jau jāsāk pļaut. Pēc pirmā pļāvuma ieteicams arī papildmēslojums.
Pašlaik vistālāk ir paplaukuši hibrīdplūmju, agro bumbieru, saldo ķiršu pumpuri. Ja laiks saglabāsies silts, nedēļas beigās vai nākamās sākumā mūs iepriecinās pirmie augļu koku ziedi. Lapiņas pilnībā saplauks ogulājiem. Pirms ziedēšanas augļu koki pret kaitēkļiem jāsmidzina ar kādu insekticīdu. Turpinās konteineru augļu koku stādīšana. Pēc izstādīšanas kociņi jāapgriež. Viengadīgam stādam nogriež tikai galotni – ābelēm, bumbierēm, plūmēm, skābajiem ķiršiem 80 cm augstumā, bet saldajiem – par 10 cm augstāk. Plūmēm, sevišķi hibrīdplūmēm, var būt arī sasteigtie sānzari, zem 60 cm izgriež arī tos. Uz klona potcelmiem potētās ābelītes ar potes vietu jāstāda vismaz 5 cm virs augsnes virskārtas. Ja grib mulčēt, vismaz vēl par 5 cm augstāk. Lielākās platībās ogulājiem var sākt rindstarpu kultivēšanu vai frēzēšanu, jo nezāles jau aug griezdamās.
