Jelgavas pašvaldības vadība, Būvvaldes, aģentūras «Pilsētsaimniecība» un Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālisti iepazinās ar vairāku daudzdzīvokļu māju mikrorajonu iekšējiem pagalmiem un izteicās par to turpmāko attīstību.
Jelgavas pašvaldības vadība, Būvvaldes, aģentūras “Pilsētsaimniecība” un Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) speciālisti iepazinās ar vairāku daudzdzīvokļu māju mikrorajonu iekšējiem pagalmiem un izteicās par to turpmāko attīstību.
Pašvaldībai māju iekšējos pagalmos pilsētā pieder ap 13,5 hektāri zemes, kas pašlaik netiek izmantota atbilstoši iekšpagalmu funkcijai. Daļa pagalmu savulaik netika izbūvēti atbilstoši plānotajam, pietrūka labiekārtošanas darbu. Ne vienā vien iekšējā pagalmā ir privātīpašniekiem piederošas teritorijas. Atbilstoši pilsētas attīstības stratēģijai līdz 2010. gadam un teritorijas plānojumam daudzdzīvokļu māju pagalmu platībās, kas neietilpst namiem piegulošajā teritorijā, paredzēta viena līdz divu stāvu pakalpojumu un sabiedriskas nozīmes objektu apbūve, autostāvvietu izveide.
Piesaistīs privāto kapitālu
Pagājušajā gadā trim iekšējiem pagalmiem – Loka maģistrāles, Rīgas, Pērnavas ielas un Vecā ceļa mikrorajonam; Satiksmes ielas, kā arī Lielās, Katoļu, Driksas un Akadēmijas ielas mikrorajonā – pilotprojekta veidā izstrādāts detālais plānojums. Kā stāsta Būvvaldes vadītāja vietniece Gunita Osīte, RAF masīvā piecos iekšpagalmos paredzēts rekonstruēt pašreizējās būves, ko galvenokārt izmanto Nekustamā īpašuma pārvalde, vai arī izbūvēt jaunus pakalpojumu vai sabiedriskās nozīmes objektus ne vairāk kā 2,5 stāvu augstumā. Pie tiem iecerēts izveidot automašīnu stāvlaukumus, kas darba laikā kalpotu objekta saimnieku vajadzībām, savukārt pārējā laikā tos varētu izmantot iedzīvotāji. Koki, lai gan daļa iestādīta stihiski, tiks saglabāti, bet haotiski iestādītie un neiederīgie – nozāģēti.
Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atzīst, ka pašlaik pašvaldības teritorijām pagalmos minimālo uzturēšanu nodrošina NĪP, taču arī tas maksā naudu. Tādēļ pēc detālā plānojuma apstiprināšanas šajā masīvā paredzēts izsludināt konkursu un visas kompleksi vai katru atsevišķi nodot apsaimniekošanā. Projektu paredzēts realizēt pēc privātās publiskās partnerības principa, piesaistot privāto kapitālu. Pašvaldība pagalmu labiekārtošanā varētu piedalīties ar zemi. Savukārt uzņēmējam, izbūvējot autostāvvietu vai kādu citu servisa objektu, kā blakus prasība tiks izvirzīta piegulošās teritorijas labiekārtošana. Citu izeju pašvaldība tās pārziņā esošo teritoriju pienācīgai uzturēšanai neredz. Detālā plānojuma apspriešanā RAF masīvā pašvaldībai iekšējos pagalmos būtu jārisina preču piegādes veikaliem. Viena no iespējām varētu būt saistošajos noteikumos norādīt konkrētu laiku, kad preces piegādājamas, lai iedzīvotājiem nepārtraukti nenāktos izjust ar smagā transporta kustību saistītas neērtības. Tiesa, uzņēmēji to varētu tulkot kā uzņēmējdarbību ierobežojošu faktoru, tāpēc vispirms jānoskaidro juridiskās nianses. Smagā transporta kustību varētu ierobežot ar ceļa zīmi, kas ierobežo svaru, un sekojot, kā zīmes prasības tiek ievērotas.
Pie daudzdzīvokļu mājām piegulošās teritorijas jeb domājamās daļas labiekārtošana atkarīga no pašu dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas. Tas attiecināms arī uz iekšpagalmu bērnu rotaļlaukumiem. Šo jautājumu varētu risināt ar mājas apsaimniekotāju. “Maldīgi domāt, ka kāda cita īpašumā kāds kaut ko būvēs un veidos. Tad jābūt pamatotam iemeslam,” domā G.Kurlovičs, norādot, ka pašvaldība bērnu laukumus veidos sabiedriskās vietās. Nelielu laukumu izveidos Vaļņu ielas skvērā, labiekārtos Raiņa parku. Turklāt laukums ir ne vien jāizveido, bet arī jāuztur. Diemžēl pēc dažiem mēnešiem daudz kas ir sabojāts. Tiesa, Rietumeiropā diezgan izplatīta privātbiznesa prakse ir apvienot rotaļu laukumus ar bērnu pieskatīšanas iestādi. Pie mums pagaidām saglabājušies līdzšinējie bērnu pieskatīšanas modeļi, lai gan mazuļu pirmsskolas iestādēs kļūst vairāk.
Satiksmes ielā – Klondaika
Pašvaldība atzīst, ka ne vienā vien masīvā zemes reforma veikta nepārdomāti. Piebraucamais ceļš pie mājas palicis pašvaldības pārziņā, lai gan to izmanto tikai tās iedzīvotāji un tas būtu jāiekļauj nama piegulošajā funkcionālajā teritorijā. Dažviet apdzīvota kvartāla vidū pārsimts kvadrātmetru zemes pieder privātpersonām. Tā kā apkārt atrodas funkcionālā teritorija, tā nevienam nav vajadzīga.
Dobeles, Pasta un K.Barona ielas mikrorajons salīdzinājumā ar RAF masīvu nav tā uzturēts un apzaļumots. Funkcionālajā zonā – neaizbērta kolektora aka, kas apsaimniekotājam būtu jāredz. NĪP direktora vietnieks Uldis Lazdiņš teic, ka tas ir “Jelgavas ūdens” pārziņā un nebūšanas darītas zināmas. Savukārt Satiksmes ielas deviņstāvu apbūves iekšpagalmā skats ir visai nepievilcīgs. Tiesa, tur atrodas pirmā māja, kas izrādījusi saimniecisku attieksmi un iniciatīvu izbūvēt savu autostāvlaukumu. Citādi, būdams viens no pēdējiem būvētajiem masīviem, pagalms palicis nelabiekārtots, tas izpelnījies Klondaikas apzīmējumu.
Daļā pagalma izveidots privāts autostāvlaukums. Tā īpašnieks netālu plāno ierīkot vēl vienu. No arhitektoniskā viedokļa tur vairāk iederētos kāda mazstāvu apbūve, tomēr savas zemes izmantojumu var noteikt arī privātīpašnieks. Būvvalde starp esošo un iespējamo stāvvietu iecerējusi zaļās zonas un gājēju celiņa izveidi. Tā turpina sarunas ar zemes un autostāvvietas īpašnieku. Detālā plānojuma sabiedriskā apspriešana šai rajonā noritējusi ļoti klusu – māju vecākie priecājušies, ka šajā masīvā kaut kas tiks darīts.
Krīzes vieta satiksmes ziņā
Sudrabu Edžus, Mātera un Jāņa ielas iekšējo pagalmu satiksmes ziņā var saukt par krīzes vietu – ja viena mašīna uz mājai piebraucamā ceļa nostājusies, otra tai garām netiks. Grūtības piekļūt namiem būtu arī neatliekamos gadījumos – pie ieejas netiktu nedz ātrās palīdzības, nedz ugunsdzēsēju, nedz citu operatīvo dienestu transports. Māju iedzīvotāji savas mašīnas raduši atstāt uz Sudrabu Edžus ielas, sagādājot problēmas citiem autobraucējiem. Izpilddirektors norāda, ka tā vairs nevarēs, un iedzīvotājiem auto novietošanas problēmas risināšanā arī pašiem būs jāpiedalās. Vienīgais risinājums – autostāvvieta iekšējā pagalmā, kur daļa zemes pieder privātīpašniekam. Iedzīvotāji, motivējot ar sporta laukuma (tas gan ir nosacīts) nepieciešamību, pret stāvvietu izturējušies noraidoši. Tiesa, autostāvlaukuma būvniecības ieceres apspriešana atklājusi, ka cilvēku paraksti dublējas gan vēstulēs par, gan pret autostāvvietas izveidi.
Ja detālais plānojums netiek akceptēts, zemes īpašnieks savas ieceres var realizēt atbilstoši noteiktās platības teritoriālā plānojuma mērķiem un pašvaldība to nav tiesīga ierobežot.
Visasākās diskusijas detālā plānojuma apspriešanas laikā notikušas Lielās, Katoļu, Driksas un Akadēmijas ielas dzīvojamā masīva iekšpagalma detālā plānojuma apspriešanas laikā. Lai gan tas ir ērti, tomēr garāžu masīvi nevar atrasties pilsētas centra iekškvartālā. Tās uzceltas uz pašvaldības zemes, tāpēc risinājums liekas problēmas neradīšot. Vēl pašvaldība rēķinās, ka autostāvlaukums būs nepieciešams Lielās ielas 3. mājas funkciju nodrošināšanai. Stāvvieta nepieciešama arī ēku ieejām piebraucamo ceļu atslogošanai. Iedzīvotāju ierosmi par strūklakas atjaunošanu Domes izpilddirektors vērtē kā nereālu, jo uzturēšana arī maksā naudu. Protams, iedzīvotāji var nākt klajā ar savu ieceri un to realizēt.
***
Mikrorajonu apskate liecina, ka katrā iekšējā pagalmā pašvaldība kā neatņemamu sastāvdaļu iecerējusi veidot autostāvvietas. Turklāt par to izmantošanu būs jāmaksā. Ņemot vērā transporta īpatsvaru, rūpala piekopējam bez lielām pūlēm garantēts rentabls bizness. “Varbūt tas ir briesmīgi, bet tām ir jābūt, lai ielas nebūtu aizpildītas ar stāvošām mašīnām, kas citiem traucē pārvietoties,” saka G.Kurlovičs. Automobiļu novietošanai lielākās problēmas pašlaik ir Svētes ielā, pie tirgus un Sudrabu Edžus ielā pie poliklīnikas. Jelgavai būtu jāizvairās no Rīgas problēmām, kad automašīnas nav kur novietot un autostāvvietu meklējošā transporta īpatsvars sasniedz 60 procentu, kad par kritisku uzskatāmi 40 procentu. Tas, protams, ir skaidrs, tomēr īsti nepārliecina. Arī Rīgas problēmas salīdzināt ar Jelgavu ir par augstu tēmēts. Uz jautājumu, vai tādā gadījumā pilsētas centra autostāvvietu risinājumam nevajadzētu būvēt daudzstāvu autostāvvietu, izpilddirektors norāda, ka stāvvietas tomēr ir bizness, bet Jelgava vēl nav sasniegusi stadiju, kad tas būtu izdevīgs.
