Mātes dienai tuvojoties, videonomā paņēmu filmu «Rouzu ģimenes karš».
Mātes dienai tuvojoties, videonomā paņēmu filmu “Rouzu ģimenes karš”. Tas ir stāsts par Oliveru (Maikls Duglass) un Barbaru (Katlīna Tērnere) Rouziem, kuru kaislīgais mīlas stāsts sākās drēgnā un slapjā dienā kādā mazā ASV austrumu krasta pilsētiņā. Scenārijs gandrīz paredzami attīstās pa daudzkārt redzēto sižeta līniju – piedzimst bērni, vīrs pelna naudu, sieva tērē, viens ar otru svētkos satiekas un atkal darbs. Tā nemanot kā nelūgts svešinieks atnākusi vēsa vienaldzība un šķiršanās kļūst gandrīz vai vienīgais glābiņš. Nu iemesls dzīvei zem viena jumta ir panākt otra laulātā piekāpšanos jautājumā par to, kuram tiks māja. Kad skatītājam šķiet, ka laulāto attiecībās zemāk vairs nav kur krist, ar lielu entuziasmu un izdomu katrā nākamajā filmas epizodē Rouzu pāris apliecina – ir. Filmai beidzoties, mani nepamet sajūta, ka no līdzīga scenārija dzīvē pasargāts nav neviens.
Gribas jautāt – kāpēc mīlestība ir tik gaistoša? Mīlestība nav plakana kā stikla gabaliņš, bet daudzšķautņaina kā dimants, un ir jāprot savā dzīvē atklāt tās daudzkrāsainos aspektus. Kaisle un iekāre ir viena no mīlestības šķautnēm, un tai ir svarīga vieta attiecībās. Kaisle ir kā degmaisījums, ko uzlej uz grila oglēm, lai tās aizdegtos, bet bez oglēm degmaisījums izdeg. Bez tā ogles ir gandrīz neiespējami aizdegt. Taču pavardam vajadzīgs kaut kas pamatīgāks.
Citu mīlestības šķautni atklāj nodošanās viens otram. Jaunajam pārim ir viegli solīties vienam otru mīlēt gan priekos, gan bēdās, gan bagātībā, gan trūkumā. Bieži pienāk situācija, kad mīlestība ir ne tikai kaislīgas jūtas, bet lēmums. Tas ir brīdis, kad beidzot ogles ir aizdegušās un nokaitētas baltas. Vai mīlestība bez kaisles ir patiesa mīlestība?
Mātes dienā mēs suminām mātes tieši viņu lielās mīlestības dēļ. Mātes mīlestība apdziedāta gan latvju dainās, gan ziņģēs. Taču šajā mīlestībā nav nemaz tika daudz romantikas. Vai tad ir tik sajūsminoši mainīt netīros zīdaiņa pamperus un mierināt bērnu, kas nepārtraukti raud zobu nākšanas laikā? Vai tad ir aizraujoši palīdzēt pildīt mājas darbus un uzmanīt, lai bērni visur paspētu laikā? Bet tā ir mātes mīlestība darbībā.
Mātēm parasti tas sanāk labāk nekā tēviem, taču mīlēt var iemācīties. Bībelē ir teikts: “Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” Un atkal man jāatceras pagājušā pavasara filma “Kristus ciešanas”. Vai arī ciešanas otra labā var būt mīlestības dimanta šķautne?
Bībele atklāj vēl vienu mīlestības šķautni: “Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas līdzi patiesībai.” (1. vēstule korintiešiem
13. nod.) Vai Rouzu ģimene nebūtu varējusi mācīties mīlēt? Filmā viss ir atkarīgs no režisora, dzīvē lēmumi ir mūsu ziņā.
P.S. Tiem, kas vēl nav redzējuši, iesaku noskatīties filmu “Rouzu ģimenes karš”.
