Lai patērētāja psiholoģiju pakāpeniski nomainītu saimnieciska attieksme, jāstrādā ar iedzīvotājiem.
Lai patērētāja psiholoģiju pakāpeniski nomainītu saimnieciska attieksme, jāstrādā ar iedzīvotājiem – liecināja Domes, Būvvaldes, aģentūras “Pilsētsaimniecība” un Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālistu iepazīšanās ar Jelgavas daudzdzīvokļu namu masīvu iekšējiem pagalmiem.
“Ziņas” jau stāstīja par pilsētas pašvaldības daudzdzīvokļu māju iekšējo pagalmu sakārtošanas iecerēm. Apsekošanas laikā galvenokārt tika izklāstītas Būvvaldē izstrādātās ieceres. Iedzīvotāji darba laikā to uzklausīšanā un viedokļu izteikšanā nepiedalījās. RAF dzīvojamā masīvā daži iedzīvotāji no logiem vai pie ieejas durvīm brauciena dalībniekus sauca par dīkdieņiem un veltīja citus ne tik glaimojošus apzīmējumus.
Savukārt kāds vīrs pie pašvaldības un tās iestāžu pārstāvjiem vērsās ar savas mājas problēmu izklāstu. Lielākās raizes pavasarī sagādājušas ūdens noteces problēmas. Proti, laika gaitā ietves, piebrauktuves daļa un mājas pamatiem piegulošās zemes slānis uzaudzis, un liekais ūdens nonāk tieši mājas pagrabā. Iedzīvotāji neskaitāmas reizes vērsušies pie mājas vecākā un apsaimniekotājiem Nekustamā īpašuma pārvaldē (NĪP), taču bez rezultāta. “Kāpēc es maksāju naudu?” jautāja vīrs.
Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs savukārt jautā, ko vīrs darītu, ja dzīvotu privātā mājā. Protams, remontētu. Arī daudzdzīvokļu mājas pēc privatizācijas lielākoties kļuvušas par dzīvokļu īpašnieku privātīpašumu, viņiem jāiesaistās namu remontēšanā, nepietiek ar maksājumiem uzturēšanai. Pēc tam vīrs rāda aplupušo kāpņutelpu, kuras griestus izraibina dedzinājumu melnumi. Viņš piekrīt, ka tos izdedzinājuši vietējie puišeļi, bet… vajadzētu izremontēt.
Vīrs atzīst, ka namā dzīvo vairāk nekā 30 gadu, savulaik iedzīvotāji organizējuši košumkrūmu stādīšanu, taču uztvert piecstāvu māju kā privātīpašumu vīram un lielākajai daļai iemītnieku acīmredzami ir grūti.
G.Kurlovičs atzīst, ka patērētāja filosofija daudzdzīvokļu mājās ir lielākā problēma, iedzīvotāji joprojām domā, ka viss notiks tāpat kā padomju laikā. Taču ne. Kooperatīvu mājās izveidojusies cita attieksme. Tiesa, arī no namiem, ko Jelgavā apsaimnieko privātuzņēmumi “Rimidal V”, “Nebruk”, pašvaldībai pienāk maz neapmierinātu signālu. Acīmredzot iedzīvotāji paši iemācījušies ar apsaimniekotāju risināt jautājumus. Neapmierinātība ar NĪP pašvaldībai jāuzklausa regulāri. Protams, jāņem vērā, ka NĪP pārziņā ir simtiem māju, daļa savu laiku jau nokalpojusi. Un tomēr.
Liela nozīme, iespējams, ir attieksmei. NĪP direktora vietnieks Gunārs Lazdiņš pēc vīra stāstījuma steidza uzskaitīt uzlabojumus, kas pēdējos gados veikti, un līdzekļus, kas ieguldīti. Taču tas galvenokārt bija domāts korespondentei, nevis mājas iedzīvotājam. Lai gan līdzekļu izlietojums būtu jāskaidro tieši iedzīvotājiem. Viņi jāinformē par uzkrājumiem, ar viņiem jākonsultējas par turpmākajiem darbiem. Informāciju par līdzekļiem iedzīvotāji var iegūt NĪP organizētajās sapulcēs, taču ne visi tajās piedalās. Arī māju vecākie sevi lieki neapgrūtina, atsevišķā sapulcē vai individuāliem interesentiem skaidrojot nama apsaimniekošanas jautājumus, rosinot dzīvokļu īpašniekus meklēt racionālākus risinājumus ēkas sakārtošanai. Jāņem arī vērā atšķirīgais iedzīvotāju kontingents, vienotas nostājas problēmas.
Traucē arī informācijas trūkums. Apsaimniekotājs galvenokārt kontaktējas tikai ar mājas vecāko, pārējiem iemītniekiem pieejamā informācija atkarīga no viņa aktivitātēm. Tāpēc atbalstāma būtu ideja veidot izvērstāku vairākpakāpju tīklu. Jāņem vērā, ka arī ieinteresētības un izpratnes gadījumā iedzīvotājiem būs problēmas vienoties par nama uzturēšanas jautājumiem, noteikt prioritātes. Ja reiz iedzīvotāji kļuvuši par savu mitekļu un visas daudzstāvu mājas domājamās daļas īpašniekiem, jādomā, kā turpmāko apsaimniekošanu vērst racionālāku un rezultatīvāku. G.Kurlovičs pieļauj, ka iedzīvotāju vienotības uzlabošanai būtu lietderīgi visus namu iemītniekus sadalīt mazākās grupās, piemēram, korpusos, vai arī izveidot darbīgu valdi, kam būtu vieglāk panākt vienotu viedokli par risināmajiem jautājumiem. Taču tas neizdosies bez pašvaldības un apsaimniekotāju atbalsta aktivitātēm. Turklāt ar šo ideju realizāciju nevajadzētu kavēties, jo māju stāvoklis ar katru gadu pasliktinās, arī ekspluatācijas problēmu gūzma daudzdzīvokļu mājās tikai augs.
