Izrādās, arī ikdienišķa iepirkšanās var būt mūsu viedokļa paušana kādā jautājumā. Jūs uztrauc apkārtējās vides piesārņotība vai tas, ka, radot kosmētikas līdzekļus, tiek eksperimentēts ar dzīvniekiem?
Izrādās, arī ikdienišķa iepirkšanās var būt mūsu viedokļa paušana kādā jautājumā. Jūs uztrauc apkārtējās vides piesārņotība vai tas, ka, radot kosmētikas līdzekļus, tiek eksperimentēts ar dzīvniekiem? Tādā gadījumā der palūkoties uz preces marķējumu, kas sniedz informāciju ne tikai par preces izmantošanu vai tās ietekmi uz veselību, bet arī par ražotāja attiecībām ar apkārtējo vidi.
Viss, ko pērkam, ietekmē dzīves un vides kvalitāti. Mazgāšanas un balināšanas līdzekļi ar notekūdeņiem nonāk attīrīšanas iekārtās. Daļa ķīmisko savienojumu pēc tam nokļūst ūdenskrātuvēs, apdraudot cilvēku un ūdens iemītnieku veselību. Taču videi draudzīgu produktu izvēle samazina apkārtnes piesārņojuma risku.
Pie preču marķējumiem pieder vides marķējums – zīme (marka, zīmols), kas norāda, ka produkts atbilst noteiktiem vides vai sociālajiem kritērijiem. Vides marķējumi ir brīvprātīgi un trešās puses pārbaudīti, to galvenais mērķis ir informēt patērētājus par videi draudzīgām precēm.
Marķējuma kritērijus nosaka eksperti. Piešķiršanas procesā tiek pētīta preču ietekme uz vidi, ņemot vērā to pilno dzīves ciklu – izejvielas, ražošanas procesu, lietošanu un utilizāciju.
Latvijā sastopamie vides marķējumi
Laba vides izvēle. Zviedrijas Dabas biedrības izstrādāts marķējums, kas izplatīts Skandināvijā. Izvietots uz ļoti daudzām preču grupām un tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem, kas visu laiku tiek pastiprināti.
Ziemeļu gulbis. Arī skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padome. Tas tiek uzskatīts par daudz vājāku piešķiršanas kritēriju ziņā nekā iepriekšējais.
Latvijas ekoprodukts. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka produkts ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu, jāsaņem sertifikāts, kuru izsniedz sabiedriskā organizācija “Vides kvalitāte”.
Zilais eņģelis. Vācijas vides marķējums, kas pastāv kopš 1978. gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodas uz vairāk nekā 3500 produktiem.
ES oficiālais vides marķējums. To var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs (papīram nosaka tikai kritērijus par energopatēriņu un mežapstrādi). Nav noteiktas prasības ķimikāliju, atkritumu un kvalitātes nodrošināšanai.
Eko marķējums ķīmiskiem produktiem
Piešķirot marķējumus ķīmisko produktu ražotājiem, tiek sekots, lai nenotiktu eksperimenti ar dzīvniekiem (kosmētika), lai ķīmiskie produkti nesaturētu borskābi, borātus un perborātus (kosmētika un trauku mazgājamie līdzekļi), lai visi tensīdi bioloģiski sadalās (veļas un trauku mazgājamie līdzekļi), arī noteiktas smaržvielas, krāsvielas un konservanti tiek stingri regulēti vai izslēgti.
Eko marķējums (gulbis vai puķīte) tiek piešķirts trauku un veļas mazgājamiem līdzekļiem, šampūniem un ziepēm, kosmētikai, grīdu, auto mazgājamiem, sanitāriem un daudzfunkcionālajiem tīrīšanas līdzekļiem.
Citi marķējumi
Šī zīme informē, ka norit godīga tirdzniecība un darba attiecības. Miljoniem mazo zemnieku trešās pasaules valstīs dzīvo lielā nabadzībā un nav spējīgi pabarot savas ģimenes, laist bērnus skolā un investēt attīstībā. Tiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas noietu, jo ir atkarīgi no starpniekiem, kas uzspiež savus noteikumus. Sliktas ražas gados daudzi no tiem zaudē savu pēdējo īpašumu – zemi, lopus, sēklas. Arī plantāciju strādnieki neredz labumu no starptautiskās tirdzniecības. Viņu ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu, dzīves apstākļi – ļoti slikti. Bieži vien tiem ir aizliegts veidot arodbiedrības vai citādi aizstāvēt savas tiesības.
Šis marķējums, kas apliecina, ka ražotāji saņem pienācīgu samaksu par savu darbu, pēdējos gados kļuvis ļoti populārs. Plašāk marķētie produkti ir banāni, kafija, tēja, tekstils.
Baltais trusis. Šis marķējums apliecina, ka attiecīgā produkta un tā sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti ar dzīvniekiem.
TCO (TCO99, TCO01, TCO03). TCO (Zviedrijas Profesionālo darbinieku konfederācija) ir Zviedrijas nacionālā likumdošanas institūcija. Tā piešķir marķējumus mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm, datoriem un to piederumiem, kas atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, darbvietas drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi.
Kas nav vides marķējums
Kvalitatīvs Latvijas produkts. Šī preču zīme radīta, lai izveidotu priekšstatu par to, kuri produkti ir audzēti un ražoti Latvijā, un palielinātu to noietu. Zīme tiek piešķirta pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 procenti Latvijā audzētu izejvielu un kuri atbilst kvalitātes prasībām.
Zaļais punkts. Šis marķējums nozīmē, ka iepakojuma ražotājs, preces izplatītājs vai importētājs ir samaksājis par iepakojuma otrreizējo pārstrādi. Latvijas Zaļais punkts (LZP) darbojas uz brīvprātības principa, tā līgumpartneri (uzņēmumi), samaksājot biedra naudu LZP, saņem 80 procentu dabas resursu nodokļu atlaidi. Šie uzņēmumi LZP ir deleģējuši rūpēties par to, lai iepakojums nonāktu otrreizējā pārstrādē. Ja uzraksts pie marķējuma ir svešvalodā (“Green Dot”, “Der Grune Punkt”), tas norāda, ka preces importētājs ir samaksājis, lai iepakojumu varētu savākt un otrreiz pārstrādāt.
Otrreizējās pārstrādes simbols. Patērētāji Latvijā var sastapties ar divu veidu šādiem simboliem. Pirmais atrodas uz precēm, kuras var tikt otrreizēji pārstrādātas. Dažreiz uz zīmes ir arī cipars, kas norāda, kādai pārstrādājamo materiālu grupai tas pieder. Otrais simbols norāda, ka prece vai tās iepakojums ir daļēji vai pilnīgi ražots no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Dažreiz simbola vidū var redzēt norādi 40 % vai 80 %, kas informē, cik procentu ir otrreizēji pārstrādātā materiāla.
Vides aizsardzības speciālisti teic – lai arī pirkt videi draudzīgas preces ir atbildīga izvēle, dažreiz labāk kādu noteiktu preci nepirkt vispār. Viss, ko patērējam, negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Ja arī prece ir videi pielāgota (cik tas vien ir iespējams), tas nenozīmē, ka tai nav nekādas negatīvas ietekmes uz vidi, bet gan tikai to, ka tā ir mazāk bīstama un nodara mazāku ļaunumu nekā citas preces. Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir patērēt pēc iespējas mazāk, izvēloties kvalitatīvas preces, nevis mantas, kuras vēlāk jāizmet atkritumos.
