Itin bieži mēs tiekam iepazīstināti ar dažādiem sabiedriskās domas aptauju rezultātiem. Īpašas kaislības ap tiem virmo vēlēšanu gaidās, un vislielākie to kritizētāji ir politiķi.
Itin bieži mēs tiekam iepazīstināti ar dažādiem sabiedriskās domas aptauju rezultātiem. Īpašas kaislības ap tiem virmo vēlēšanu gaidās, un vislielākie to kritizētāji ir politiķi. Ja atceramies, pirms vairāk nekā pusotra gada notika pamatīga aģitācijas kampaņa par Latvijas iestāšanos ES. Toreiz vairums iedzīvotāju aptaujās bija pozitīvi noskaņoti par mūsu dalību šajā organizācijā. Neapmierinātību ar šādu aptauju rezultātu publicēšanu izrādīja organizācijas, kas aktīvi aģitēja referendumā balsot pret. Viņiem šķita, ka notiek manipulācija ar vēlētājiem un viņi tiek ietekmēti balsot par Latvijas iestāšanos ES. 2003. gada septembrī iedzīvotāji pārliecinoši balsoja par Latvijas iestāšanos ES. Socioloģijas speciālisti citur pasaulē nav secinājuši, ka aptauju rezultātu publicēšana manipulatīvi ietekmē vēlētāju izvēli pirms vēlēšanām vai referendumiem.
Tikai mazliet vairāk nekā pirms gada kopā ar citām desmit Eiropas valstīm tikām uzņemti ES. Turpinājušās arī aptaujas par to, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē šo notikumu, kas mainījies viņu dzīvē. Pēdējā aptauja, ko veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar ES Informācijas aģentūras atbalstu, notika aprīlī.
Atbildei, ka ES ir “laba lieta”, aprīlī piekrita 31,2 procenti respondentu. Martā tādu bija 30,4 procenti. Secinājums, ka ES ir “slikta lieta”, audzis daudz straujāk – tā martā uzskatīja 18,6 procenti, bet aprīlī jau 25,7 procenti. Samazinājies vienaldzīgo skaits no 45,3 procentiem martā līdz 38,7 procentiem aprīlī.
Vairumā gadījumu, ka ES ir “laba lieta”, šķitis iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem, respondentiem ar augstāko izglītību. Pret dalību ES vairāk izteikušies Zemgalē dzīvojošie. Protams, apmierināti ir tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli bijuši “normāli” (virs 86 latiem). Neitrāla attieksme ir respondentiem vecumā no 40 līdz 54 gadiem, Kurzemē un Latgalē dzīvojošajiem, ar pamatizglītību un kuru vidējie ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 45 latus. “Slikta lieta” dalība ES šķiet aptaujātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem un nelatviešiem.
Ir zudušas ilūzijas par strauju labklājības kāpumu visiem valsts iedzīvotājiem. Šajā laikā iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kas strādā lauksaimniecības un pārtikas nozarē, ievērojamus papildu līdzekļus prasījušas dažādas ES normas, kas tagad obligāti jāievēro. Savu artavu negatīvajā noskaņojumā ienesušas cenu celšanās gandrīz visām precēm. Tas novedis pie tā, ka lēnām, bet pastāvīgi palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri negatīvi vērtē Latvijas iestāšanos ES. Mazsvarīgs izrādījies tas, ka pašmāju un ārvalstu ekonomikas analītiķi kopumā mūsu makroekonomisko attīstību vērtē pozitīvi. Mazsvarīgs šķitis arī tas, ka tādās tautsaimniecības nozarēs kā būvniecība, metālapstrāde, farmācija un citās noticis ievērojams kāpums. Joprojām Rīgas reģions attīstās nesamērīgi straujāk nekā pārējā Latvija. Joprojām nav notikušas nopietnas pārmaiņas investīciju politikā lauku reģionos, ne tikai pilsētās. Sociālie darbinieki jau tagad pauž nopietnas bažas, ka daudzviet laukos iedzīvotāju ilgstošā depresija kļuvusi neatgriežama. Tur nākotnes investīcijas nevienam nebūs vajadzīgas, jo nebūs kas spēj ikdienā normāli strādāt. Galu galā paziņojums, ka, lūk, tagad kļuvis daudz vienkāršāk šķērsot valstu robežas, ir cinisks pliķis tiem, kas nevar tikt līdz tuvējai pilsētai pie ārsta.
Ja joprojām turpināsies tukšu salmu kulšana par to, cik tad Latvijā būs reģionu, vai tos sauks par apriņķiem vai citādi, cik pilsētām būs lielo pilsētu statuss, vai tās joprojām sauks par republikas nozīmes, tikmēr nopietna administratīvi teritoriālā reforma nebūs iespējama. Politiķiem vienreiz jābeidz savas bērnu spēlītes par to, kurš gūs lielāku finansiālo labumu no viena vai otra varianta. Pēc diviem gadiem būs kārtējās Saeimas vēlēšanas. Ja politiķi to gaidās nerīkosies aktīvi, atkal jau klāt būs nākamās vēlēšanas un tā joprojām līdz bezgalībai. Varbūt pietiek spēlēties savās “smilšu kastēs”? Negatīvā attieksme pret dalību ES palielinājusies daudz straujāk, nekā audzis eirooptimistu pulciņš.
