Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība «Dzīvības koks» martu bija izsludinājusi par kolorektālā jeb taisnās un resnās zarnas vēža apzināšanas mēnesi.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” martu bija izsludinājusi par kolorektālā jeb taisnās un resnās zarnas vēža apzināšanas mēnesi. Tā laikā pierādīts, ka kolorektālais vēzis joprojām ir aktuāla slimība, kas var skart ikvienu no mums. Par šo kaiti un tās riska faktoriem “Ziņām” stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Staru un ķīmijterapijas centra vadītāja Gunta Purkalne.
Onkoloģe norāda, ka ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tieši šim audzēja veidam, jo tas ir grūti diagnosticējams. Simptomi reizēm mēdz būt līdzīgi dažādām labdabīgām zarnu slimībām.
Audzēju nedrīkst ielaist
Lai savlaicīgi konstatētu ļaundabīgā vēža klātbūtni, cilvēkiem, kas sasnieguši 50 gadu vecumu, regulāri jāpārbauda veselība pie sava ģimenes ārsta, jo riska faktoru, kas saistīti ar vēzi, ir daudz. Mediķiem joprojām nav skaidras atbildes, kas izraisa vēzi, tomēr cēloņi, kuru klātbūtne palielina saslimšanas risku, ir zināmi. Lai arī audzēji aizvien biežāk tiek konstatēti jaunākiem cilvēkiem, ar kolorektālo vēzi galvenokārt sirgst cilvēki vecumā pēc sešdesmit. Arī vēža pārmantošana no ģimenes locekļiem, nepietiekama fiziska aktivitāte, korpulence, zarnu polipi, hroniski iekaisumi tiek minēti kā kolorektālā vēža rašanās iemesli. Mūsdienās īpaša uzmanība tiek pievērsta vides piesārņotībai un kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanai.
Simptomi, kas jāņem vērā
Diemžēl kolorektālo audzēju diezgan bieži atklāj, kad tas jau “iedzīvojies” cilvēka organismā. Par iespējamu saslimšanu var liecināt ilgstošas sāpes vēderā, vēdera izejas traucējumi, caureja bez jebkāda iemesla, aizcietējumi vai vēdera izejas laikā aizcietējumi mijas ar caureju. Uzmanīgam jākļūst, ja no tūpļa zarnas parādās asiņaini vai gļotaini izdalījumi, kā arī bez apzinātas rīcības strauji pazūd svars. Nopietni jāizvērtē nogurums, kas pat pēc kārtīgas atpūtas nepāriet. Arī tas var liecināt par mazasinību, kuras izraisītājs savukārt var būt vēzis.
Ja ir aizdomas par vēzi
Novērojot simptomus, kas varētu liecināt par nopietnāku saslimšanu, pirmkārt, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kas nosūta pacientu uz tālākām izmeklēšanām, tai skaitā pie onkologa. Ejot pie ārsta, svarīgi neapjukt, bet pastāstīt, kādi simptomi novēroti, neko neslēpjot. Dažādām slimībām ārējās izpausmes var būt līdzīgas, un ne vienmēr, piemēram, sāpes vēderā, liecina par vēzi. Tomēr, ja pacientam šķiet, ka nepieciešama onkologa konsultācija, bet ģimenes ārsts nosūtījumu nav devis, slimnieks arī pats var apmeklēt speciālistu. Šodien ar nosūtījumu onkologa apmeklējums maksā divi lati, bez nosūtījuma – ap pieciem latiem. Jelgavā ir tikai viens onkologs – Jelgavas poliklīnikā.
Kolorektālā vēža ārstēšana
Agrīnā stadijā ārstēšana parasti ir kompleksa: operācija ar papildu profilaktisko terapiju (ķīmijas vai staru terapiju) vai bez tās. Komplekso ārstēšanu veic aptuveni astoņus līdz deviņus mēnešus. Pēc tam pacientu regulāri novēro onkologs. Ja slimība jau ielaista, tad gan tās izplatību apturēt grūti. Šādā gadījumā tiek ārstēti tikai konkrētie simptomi, kas pacientam sagādā problēmas. Svarīgi atcerēties – jo agrāk vēzi atklāj, jo lielākas izredzes to izārstēt.
Ko jautāt ārstam?
Dodoties pie ārsta, pacientam ir būtiski saprast, vai viņš grib zināt patiesību par slimību vai ne. Ja vēlas zināt taisnību, tad ārstam jājautā diagnoze – kāda slimība konstatēta un kā tā ietekmēs veselību. Cilvēkam ir tiesības jautāt, savukārt ārstam ir pienākums saprotami paskaidrot. Tālāk nepieciešams zināt, kāda būs ārstēšana un kur to veikt. Pacientam ir tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi un arī ārstu. Jāatceras, ka galīgo slēdzienu par slimību un to, kā vēzi vislabāk ārstēt, var sniegt vienīgi speciālists onkologs. Nevienam citam, pat ne ģimenes ārstam, nav tiesību izdarīt slēdzienu viņa vietā. Pašlaik Latvijā kompleksi onkoloģiskās slimības var ārstēt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Daugavpils Onkoloģiskajā slimnīcā un Liepājas Onkoloģiskajā slimnīcā.
Nedrīkst paļauties uz radu, draugu un apkārtējo cilvēku pieredzi vai nostāstiem par vēža ārstēšanu. Katrs pacients ir indivīds un pēc individuālas pieejas arī ārstējams.
***
2004. gadā ar kolorektālo vēzi saslimuši
– 23 pacienti Jelgavā (no tiem 75 procenti ielaistu gadījumu),
– 20 pacientu rajonā (no tiem puse ielaistu gadījumu).
