Dzīvojot tirgus apstākļos, mums cenu celšanās jau ir tik pierasta, ka mēs vairs pat īpaši neuztraucamies.
Dzīvojot tirgus apstākļos, mums cenu celšanās jau ir tik pierasta, ka mēs vairs pat īpaši neuztraucamies. Tā kā visas pakalpojumu darbnīcas ir privātpersonu pārziņā, mēs esam pilnīgi atkarīgi no meistaru godaprāta. Ķerties pie rakstāmā man lika gadījums darbnīcā ar nosaukumu «Somu izgatavošana un remonts» Satiksmes ielā 57.
Aprīļa beigās devos salabot vasaras kurpi, tai bija izkritusi viena kniedīte. Apavu darbnīcā man palīdzēt nevarēja, jo tādas kniedes nebija, un kurpnieks man ieteica doties uz somu darbnīcu. Tur meistars mani laipni sagaidīja, parādīja kniedes (tās bija tieši tādas kā oriģinālās) un ieteica nomainīt arī kniedi kurpes otrā pusē. Darbs aizņēma pāris minūšu, un par abu kniežu nomaiņu samaksāju 20 santīmu.
Par nelaimi, pēc divām nedēļām izkrita kniede no otras kurpes. 12. maijā atkal devos uz minēto darbnīcu. Meistaram atgādināju, ka nesen te biju, lai gan, esmu pilnīgi pārliecināta, viņš atcerējās gan mani, gan kurpi, jo tur jau neapgrozās simtiem klientu dienā. Šoreiz kniedi ieštancēja pārdesmit sekunžu laikā. Sniedzu meistaram 20 santīmu monētu cerībā, ka 10 santīmu saņemšu atpakaļ, bet apstulbu, kad viņš man noteica cenu 50 santīmu. Sāku protestēt, bet meistars tik grūda man čeku par 50 santīmiem. Sīknaudas man vairs nebija, teicu, ka pēc kurpes ienākšu vēlāk, kad samainīšu naudu.
Izstaigājusi veikalus, atkal devos uz darbnīcu. Pa ceļam visu apdomājusi, prasīju, lai man paskaidro, kā divu nedēļu laikā viena pakalpojuma cena var augt piecas reizes. Meistars kļuva nervozs un sāka skaidrot, ka viss kļūst dārgāks, kniedes viņš iepērkot par 15 santīmiem gabalā. Viņš savu kniedi izņemšot (to arī izdarīja), tas neesot viņa darbs, un vispār lai es ejot pie kurpniekiem.
Paņēmu savu nesalaboto kurpi un devos prom. Gaitenī satiku paziņu un ņēmos sūdzēt bēdas. Viņš mani uzklausīja un uzdeva jautājumu, kas man beidzot apskaidroja prātu: «Kāpēc tu uzvilki ādas jaku? No tiem taču plēš vairāk!»
Drīzumā man jāiet uz frizētavu likt ilgviļņus. Lai septiņu latu vietā neprasītu 35, uzvilkšu ko noskrandušu.
Vēl viena lieta. Darbnīcā pie sienas uz sastatņa karājas jaunas ādas jakas un somas pārdošanai. Cenu pie izstrādājumiem nav. Paprasīju, cik maksā jaka, meistars teica 45 lati. Bet varbūt citam klientam cena ir tikai 20 latu?
Bija tur vēl otrs sastatnis ar salabotām somām. Bail padomāt, cik maksās cilvēks par piešūtiem jauniem rokturiem lielai iepirkumu somai, ja man niecīgas kniedītes nomaiņa izmaksāja 50 santīmu. Šo absurdu izskaidrot man nespēs neviens.
Kurpi es salaboju tepat Jelgavā. Uzzināju, ka līdzīga profila darbnīca atrodas «Tonusā», tur gan labo, gan šuj ādas jakas. Iepriekš neko nesakot, parādīju nelaimīgo kurpi meistaram. Viņš neko nebilstot, piegāja pie skapja, izņēma kniedi, ātri ieštancēja un nosauca cenu 10 santīmu.
Tikai tad viņam pastāstīju, kā man gāja Satiksmes ielā. Meistars uzklausīja, un viņa atbilde bija šāda: «Nu i durak! V našem deļe tak delaķ neļzja!» (Muļķis! Mūsu lietā tā darīt nedrīkst!)
Ar cieņu A.Kārkliņa
