Buksējošā lieluzņēmumu privatizācija ar radikāliem cirtieniem nav kustināma tieši tā paredzēja šo rindu autors pagājušās nedēļas sākumā.
Depolitizācijas vietā «demuļķizācija»
Buksējošā lieluzņēmumu privatizācija ar radikāliem cirtieniem nav kustināma tieši tā paredzēja šo rindu autors pagājušās nedēļas sākumā, lēšot, ka nezin vai premjeram Guntaram Krastam izdosies mainīt iesīkstējušo valsts uzņēmumu padomju veidošanas
principu pēc partiju pārstāvniecības kritērijiem.
Tā arī ir noticis, un premjers vairs nerunā par pāreju uz padomju veidošanu, taisot konkursus un izvēloties apolitiskus, profesionālus padomju locekļus. Acīmredzot G.Krasts ir ņēmis vērā realitāti, ka labākais, ko viņš var pagūt izdarīt, veidojot padomi trīs miljonu skandāla dēļ atlaistās «Latvenergo» padomes vietā, rūpēties, lai partijas neizvirza uz padomi politiķus, kuriem nav sajēgas nedz juridiskās, nedz ekonomiskās zinātnēs.
Tāpēc jēdziens «depolitizācija» kā apzīmējums tam, ko G.Krasts grasās darīt, nav īsti vietā, jo redzams, ka premjers vairs neplāno nedz politisko partiju pārstāvniecības principa maiņu, nedz arī prasību padomju locekļiem apturēt darbību partijās.
Drīzāk premjera veikto varēs saukt par «demuļķizāciju», kas nozīmē tikai to, ka nejēgu politiķu vietā tiks iecelti politiķi vai partijām tuvu stāvoši nozaru speciālisti, kam tomēr ir kādas zināšanas par konkrēto nozari un uzņēmumu, kura padomē viņi grasās strādāt.
«Ceļinieki» vēl cer
Sestdien vienlaikus notika veseli trīs kongresi tiesa gan, vienīgais nopietnais pasākums bija savulaik visietekmīgākās partijas «Latvijas ceļš» (LC) kongress.
«LC» pieņēma jaunu partijas programmu, kurā nu uzsvars likts uz izglītību, Latvijas sabiedrības integrāciju un Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Kongress apstiprināja savus kandidātus uz augstākajiem valsts posteņiem.
Par Valsts prezidenta amata kandidātu kļuva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, par premjera kandidātu ievēlēja satiksmes ministru Vili Krištopanu, par Saeimas priekšsēdētāja vietas kandidāti tapa «LC» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane. Kas zīmīgi K.Lībane «LC» biedru balsošanā stipri apsteidza kādreizējo «LC» iekšējo elku un ārējo «lokomotīvi» Valdi Birkavu.
«LC» kandidātu sarakstā ir ļoti daudz pazīstamu politiķu, kas tomēr nemazina bažas par to, vai 7. Saeimas vēlēšanās šī partija maz spēs iegūt kaut cik solīdu mandātu skaitu reti skumji klājies «ceļiniekiem» pēdējā laikā, šur tur viņi ir stipri «pārkombinējušies», daudz ko salaiduši dēlī, bet tikmēr viens no viņu niknākajiem konkurentiem Andris Šķēle ir sev sataisījis varen skaista censoņa imidžu.
«LC» kandidātu sarakstā atrodami arī vairāki jelgavnieki Jānis Bunkšs, Jānis Ābele, Andris Tomašūns, Leonīds Koindži-Ogli, Jānis Kulmanis, Raitis Vītoliņš.
Ar mulsinoši sensacionālu paziņojumu «LC» kongresā klajā nāca pirmais brīvības laiku premjers Ivars Godmanis viņš uzzinājis, ka «čekas maisos» ir kartīte ar viņa vārdu. Tūdaļ gan viņš apliecināja, ka pats par šo faktu agrāk neko nav zinājis, iespējams, tādas bijušas sarakstītas visiem zinātniekiem, un vispār neko sliktu Latvijai viņš nekad neesot darījis. «LC» kongress atstāja I.Godmaņa vārdu «LC» kandidātu sarakstā.
Arī «ceļinieki» līdzīgi kā sociāldemokrāti savā kongresā daudz lamāja Andri Šķēli un viņa Tautas partijas nostājas. Vienīgā atšķirība no «sociķu» kongresa bija tā, ka «ceļinieku» runās neskanēja klaja vēlēšanās iespundēt A.Šķēli cietumā.
Uz Jelgavu cer arī sociāldemokrāti
Latvijas Sociāldemokrātu apvienība (LSDA), šķiet, arī lielas cerības saista ar Jelgavu. LSDA saraksta augšdaļā mazāk atrodams Jura Bojāra LSDP biedru, bet vairāk ir Ādamsona, Mugurēviča un Baldzēna LSDSP pārstāvju. Tostarp, protams, arī jelgavniekiem pazīstami vīri Kaspars Riekstiņš, Jānis Čevers, Pēteris Salkazānovs.
Jaunas blēņu partijas
Lai gan Latvijā jau ir vairāk nekā 40 partiju, nerimst jaunu partiju dibināšanās mode. Par to jābrīnās, jo jaunas partijas dibināšana nav gluži par velti darāms pasākums minimums kādi 1000 lati šādai izpriecai jāziedo.
Sestdien nodibinājās Latvijas Atdzimšanas partija, par kuras līderi tapa Saeimas deputāts Andris Rubins. Šis kungs ir «Tālavas taurētājam» Gundaram Valdmanim tuvu stāvošs kungs, kas, iespējams, ir labs ārsts venerologs, taču visai zemu vērtēts kā politiķis nesen viņu nosvieda no Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja posteņa. Neko konkrēti sliktu gan komisijas locekļi par viņu nesacīja.
Sestdien bēdīgi izgāja vēl vienai ļaužu kopai, kas bija izlēmusi dibināt jaunu politisku spēku Vadoņa partiju. Uz dibināšanas kongresu ieradās tikai 12 cilvēku, kas bija nepietiekami, lai pasludinātu partijas dibināšanas kongresu par notikušu.
Politiķu aprindās pēdējā laikā daudz runā arī par bēdīgi slavenā biznesmeņa Armanda Stendzenieka centieniem dibināt jaunu Tautas un varas partiju. Vienbrīd daudzi domāja, ka Vadoņa partija ir Stendzenieka partija, taču izrādījās, ka tā nav.
Lai jau partijas dibinās kas tām liedz , nopietni ņemami ir tikai kādi astoņi deviņi politiskie spēki. Cerības uz vietām 7. Saeimā ir, lūk, kādiem sarakstiem: Tautas partijai, sociāldemokrātiem, «TB»/LNNK, «Latvijas ceļam», Demokrātiskajai partijai «Saimnieks», Jaunajai partijai, sociālistu, tautas saskaņiešu un «Līdztiesības» apvienībai, tāpat arī «zaļo», Kreitusu pāra un kristīgo demokrātu apvienībai (iespējams, iesaistoties šajā apvienībā arī Aleksandra Kiršteina NRP), kā arī Zīgerista Tautas kustībai «Latvijai».
Iespējams, arī no še uzskaitītajiem kāds paliks aiz borta, taču pārējām partijām nav ne mazāko cerību. Balsojot par tām, vēlētājs būs savu lapiņu iemetis ne vien kā atkritumu urnā, bet ļāvis savu balsi sadalīt proporcionāli visām (arī viņa paša ļoti negribētajām) partijām, par kurām viņš nemaz nebūtu vēlējis. Vai tomēr labāk nav izvēlēties starp reāliem spēkiem?
