Maijs ir pilns ar atdzimšanas prieku. Un kastaņsveču laiks, kas tuvojas, atgādina par labu kādam dzejolim: «… cik ilgi zied mums bērnudārzi, tik ilgi vispār dārzi zied…» Jelgavā ir dzimstības pieaugums, bet nav bērnudārzu pieauguma.
Maijs ir pilns ar atdzimšanas prieku. Un kastaņsveču laiks, kas tuvojas, atgādina par labu kādam dzejolim: “… cik ilgi zied mums bērnudārzi, tik ilgi vispār dārzi zied…”
Jelgavā ir dzimstības pieaugums, bet nav bērnudārzu pieauguma. Tas nekas. Sarūmēsimies. Jelgavā dzimst bērni, bet “nedzimst” bērnu spēļu laukumi. Pierasta lieta. Nevienam vairs pat neienāk prātā pajautāt – kāpēc?
Ak tā! Baptistu baznīcas teritorijā šosestdien mazos gaidīšot bērnu spēļu laukuma “Alfrēdiņš” atvēršanas svētkos. Bet tā nav pašvaldības politika. Tā ir vienas draudzes iniciatīva.
Kāds gudrais teicis, ka bērni ir mīlestība, kas tapusi redzama. Jelgavas pašvaldības attieksme pret bērniem arī tapusi redzama. Piemēram, iebrauc Cēsīs – tur bērniem skaists atpūtas parks, iebrauc Ventspilī – arī. Nesen Budapeštā varēju vērot, kā Varoņu laukumā bērni un jaunieši virmo ar skrituļdēļiem. Vēsturisko personību pieminekļi un šodienas jaunā paaudze draudzējas un cits citam netraucē. Nav sastingušās goddevības, kas kā nāve traucē dzīvībai. Pāri ielai skvērā ir īsts atpūtas parks bērniem. Tur ir tikpat jautri kā Varoņu laukumā. Abās vietās valda dzīvīgs prieks. Ungāri lepojas ar savu vēsturi, lepojas ar savu tagadni.
Kāpēc mēs nevaram mīlestībai, kas tapusi redzama – bērniem –, veltīt mazliet vairāk uzmanības? Kāpēc pašvaldība nav parūpējusies par to, lai vecāki varētu būt gandarīti, ka viņu nodokļu maksājumi attiecas arī uz bērniem? Tas tiešām ir brīnums, ka Jelgavā dzimstība augusi.
