Integrētā apmācība – pie jau zināmā pieskaitīt līdz šim nezināmo, jauniegūto informāciju un papildināt savus priekšstatus, iemaņas izdarīt jaunus secinājumus, pieņemt atbilstošus lēmumus, realizēt tos.
Integrētā apmācība – pie jau zināmā pieskaitīt līdz šim nezināmo, jauniegūto informāciju un papildināt savus priekšstatus, iemaņas izdarīt jaunus secinājumus, pieņemt atbilstošus lēmumus, realizēt tos. Tā ir mācīšanās metode, kur pasaules izzināšanas process tiek stimulēts atbilstoši bērna individuālajām spējām un zināšanu apjoms vairots uz bērna līdzšinējo zināšanu bāzes dabiskā veidā, nenosakot ciešas robe˛as starp dažādiem mācību priekšmetiem, pamatojoties uz katra mazā cilvēka individualitāti.
Labs integrētās apmācības modelis vērojams vecāko klašu projektu nedēļās. Jaunietis atrod sev interesanto un velta laiku, gūstot plašāku ieskatu un iemaņas. Vai citādi ir ar mazu bērnu integrēto apmācību? Vai integrētā apmācība neapdraud izglītības standartu pielāgošanu praksē? Šie ir jautājumi, kas varētu būt aktuāli mazāko bērnu vecākiem.
Integrētās apmācības elementus mācību procesā no mācību iestādes atvēršanas dienas izmanto arī Jelgavas privātās sākumskolas “Alfa” pedagogi. Sarunā ar direktori Ingvildu Ivanovu, centīsimies uzzināt, kā šajā procesā veicas.
“Ir svarīgi, lai skolotājs pats šo metodi pieņemtu. Cienu tos savus kolēģus, kas godīgi atzīst, ka šādi strādāt nav gatavi. Esmu šīs metodes piekritēja. Tomēr jāuzsver, ka tā daudz labāk darbojas klasēs ar nelielu bērnu skaitu, jo svarīga ir individuālā saskarsme. Metodi var izmantot arī lielās klasēs, tomēr skolotājam tas būs grūti, arī rezultāts varētu nebūt tik labs. Jo fiziski nevar visu laiku paturēt prātā un redzeslokā 25 bērnus, to var, ja skolēnu skaits ir neliels.
Domāju, ka Latvijas apstākļos pilnīga integrētā apmācība nav labākais risinājums. Tas attiecināma arī uz”Alfu”. Turklāt optimāli šis modelis darbojas līdz 3. klasei ieskaitot.”
Ingvilda domā, ka vairums skolu ir pazīstamas ar integrētās apmācības elementiem, jo tas ir viens no humānās pedagoģijas pamatpostulātiem.
Integrētā apmācības forma ietver pacietīgu bērna attīstības vērošanu un īstā laika gaidīšanu, tomēr ne vienmēr var apgalvot, ka tā ir pareizākā pieeja. Iespējams, tā kaut ko būtisku var nokavēt. Tāpēc milzīga nozīme ir saiknei ar vecākiem. Katru piektdienu “Alfas” vecāki saņem vēstuli, kurā pastāstīts par iepriekšējās nedēļas galvenajiem notikumiem mācību procesā.
Vistiešākajā veidā to, kas ir integrētā apmācība pirmsskolā un sākumskolā, atspoguļo projektu nedēļa Jelgavas Sākumskolā, kur šādi pasākumi, kas ietver visus integratīvās apmācības elementus, notiek ceturto gadu. Par norisēm pastāstīja pirmsskolas metodiķe Ieva Dakne. Kopprojetā tiek iesaistīti sākumskolas un pirmsskolas bērni. Šā gada projekta tēma bija vilna. Projekta noslēgumā notika darbu prezentācija dažādos līmeņos – bērni dziedāja, stāstīja, iepazīstināja ar uzskates materiāliem, kas savukārt attīsta runu, saskarsmi un citas iemaņas.
Izzinot vienu tēmu, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni mācās par rūpēm, draudzību, atbildību, darbu, dabu, dzīvnieku pasauli, krāsām, apgūst valodu, saskarsmi, mūziku, literatūru. Dzīvnieku un cilvēku draudzības tēma – dzīvnieku kopšana, barošana, apstākļu nodrošināšana. Tālāk – kā caur rūpēm un darba tikumu cilvēks gūst sev labumu. Bēni iepazīst darba procesu un rezultātu. Vilnas cirpšana, mazgāšana, plucināšana. Iepazīst vilnas izstrādājumu dažādību. Visbeidzot visiem apskatāmi pirmsskolas bērnu “diplomdarbi” vai “ceļaspieķi” ieiešanai sākumskolā – nelieli austi darbiņi. “Aušana attīstīta pirkstu veiklību, māca krāsu salikumus, veido pacietību un citas iemaņas, ceļ pašapziņu par savām spējām, jo paveikts nopietns darbs,” ar šo par tradīciju kļuvušo darbošanos lepojas pirmsskolas metodiķe I.Dakne.
