Pēdējā laikā satraukumu radījušas no Holandes ievestās govis. Tās izskatās veselas, bet mūsu saimniecību pamatganāmpulka dzīvniekiem parādījušās slimību pazīmes.
Pēdējā laikā satraukumu radījušas no Holandes ievestās govis. Tās izskatās veselas, bet mūsu saimniecību pamatganāmpulka dzīvniekiem parādījušās slimību pazīmes.
Tā bijis kādā saimniecībā Cēsu pusē, kur 21. aprīlī izmitinātas desmit no Holandes ievestas teles. Tās ievietotas saimniecībā, kur ganāmpulkā ir 38 liellopi. Jau pēc nedēļas tiem tika novērotas slimības pazīmes – asiņaina caureja. Četri dzīvnieki gājuši bojā, bet divām govīm piedzimuši nedzīvi teliņi.
Iespējams, inficēšanās ar Korona vīrusu
Līdzīgas pazīmes novērotas blakus saimniecībā, kur arī bija ievesti dzīvnieki no Holandes, un vēl Limbažu pusē. Pēc kāda laika ganāmpulka dzīvniekiem parādījušās slimības klīniskās pazīmes. Blakus saimniecībā viens liellops gājis bojā, un tā, visticamāk, būtu noticis ar divām citām govīm, kuras piespiedu kārtā nokautas. Holandes dzīvnieki vesti arī uz citām lopkopības saimniecībām, taču Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no tām nav saņēmis informāciju par slimības uzliesmojumu.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors Mareks Samohvalovs informē, ka ievestajiem dzīvniekiem bijušas tā saucamās ekonomiskās slimības. Izmeklējumi pagājušajā nedēļā vēl turpinājās. Iespējams, dzīvnieku bojāejas iemesls ir inficēšanās ar Korona vīrusu. Šīs slimības dēļ lopu nāves gadījumi ir reti, parasti nomirst vājākie. Lielākoties dzīvnieki pēc sasirgšanas ar vīrusa infekciju izdzīvo, taču samazinās to produktivitāte.
Ievestie dzīvnieki izskatās veseli, iespējams tādēļ, ka tie jau pārslimojuši vīrusa infekciju un ieguvuši imunitāti.
Ekonomiskās slimības nav sērga, un tās vietumis atklātas arī kādu laiku pirms dzīvnieku ievešanas Latvijā no Holandes.
Signālu no Jelgavas rajona nav
PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis norāda, ka mūsu rajonu ekonomiskās slimības nav skārušas. Arī M.Samohvalovs apliecina, ka PVD nav saņēmis signālus no Jelgavas rajona saimniecībām.
“Par notikumiem Cēsu rajonā zinām. Protams, ekonomiskās slimības var pārnest gan ar barību un pakaišiem, gan ar apģērbu, bet tās nav tik ļoti bīstamas. Bijuši gadījumi, kad saimniecībām, kas ieved lopus, obligāti rekomendējam profilaktisko karantīnu – 30 dienu. Tajā laikā ievestie dzīvnieki jāizmeklē,” skaidro A.Žilvinskis. Viņš pieļauj, ka Cēsīs acīmredzot kļūda bijusi tā, ka vai nu tuvu turēti abi ganāmpulki, vai pat, sliktākajā gadījumā, neizturot profilaktisko karantīnas laiku un nepārbaudot ievestos dzīvniekus, tie pievienoti pašu izkoptajam pamatganāmpulkam.
Dzīvnieku imunitāte spēcīgāka augustā
M.Samohvalovs uzsver, ka galvenais, iepērkot dzīvniekus, ir pārliecināties par situāciju ganāmpulkā, no kura tie tiek pārvesti. PVD katram zemniekam pirms dzīvnieku pirkšanas iesaka konsultēties ar veterinārārstu, kā arī izvirzīt papildu prasības dzīvnieku pārdevējam, piemēram, pieprasīt laboratorisko izmeklējumu rezultātus attiecībā uz ekonomiskajām slimībām, paredzot to pirkšanas līgumā. Lai izvairītos no dzīvnieku saslimšanas riska, konsultēties var arī PVD, kas ir gatavs palīdzēt.
Vēl PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors teic, ka būtisks faktors ir dzīvnieku pārvadāšanas laiks. Labāk to darīt, kad tiem stiprāka imunitāte. Optimālais laiks ir augustā. Tad dzīvnieki ganībās kļuvuši spēcīgi, līdz ar to mazāks risks sasirgt ar vīrusslimībām. Savukārt pavasaris nav labākais laiks, kad saviem liellopiem piepulcināt jaunus dzīvniekus.
