Pierasts, ka kaut kas negaidīts var atgadīties ik brīdi. Lai kaut cik sevi no tā pasargātu, pasaulē jau sen izgudrots un sekmīgi tiek lietots apdrošināšanās mehānisms pret dažādām nejaušībām.
Pierasts, ka kaut kas negaidīts var atgadīties ik brīdi. Lai kaut cik sevi no tā pasargātu, pasaulē jau sen izgudrots un sekmīgi tiek lietots apdrošināšanās mehānisms pret dažādām nejaušībām. Protams, kā populārāko uzreiz var atcerēties dzīvības, veselības apdrošināšanu. Dažam būs apdrošināts dzīvoklis, auto vai ģimenes māja. Ja runājam par tādu lauksaimnieku apdrošināšanas veidu kā sējumu apdrošināšana pret nelaimēm, ieskaitot dabas stihiju izraisītos postījumus, zemnieki vairumā gadījumu tikai plātīs rokas un nopūtīsies. Tas, ka dabas radītie postījumi lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem būtu negaidīts ļaunums, pasaulē jau ir saprasts, un tur apdrošināt ražošanas riskus nav īpašu problēmu. Tā tas ir normālā pasaulē.
Pēdējās dienās ziņas par plūdiem Latvijas austrumu rajonos nāk kā no pārpilnības raga. Vienā rajonā pēc otra tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis. Nepārtraukti pienāk informācija par postījumiem, kas nodarīti ceļiem, tiltiem un, galvenais, zemniekiem, kam sējumi neglābjami gājuši zūdībā. Vakar zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, uzklausījis Lauku atbalsta dienesta speciālistu ziņojumu par situāciju Latgalē, secinājis, ka applūduši daudzi desmiti tūkstošu hektāru. Jādomā šis nav un nebūs ne pirmais, ne pēdējais gads, kad laika apstākļi radīs šādus un varbūt pat lielākus zaudējumus. Piemēram, pagājušo gadu varam atcerēties ar ilgstošām salnām, kas nodarīja vairāk nekā pusotru miljonu latu lielus zaudējumus. Aizpagājušajā gadā tās bija lietavas, gadu iepriekš – sausums un tā var turpināt bez gala. Ko darīt, dzīvojam tādā klimatiskajā zonā, un, ja mūs ietekmē globālās sasilšanas sekas, neko darīt, jāmēģina pret to nodrošināties.
Līdz šim vairumā gadījumu zaudējumi zemniekiem daļēji tika segti no valsts budžeta. Tikai atsevišķas apdrošināšanas sabiedrības līdz šim mēģinājušas nodarboties ar sējumu apdrošināšanu. Apdrošināšana tomēr ir bizness, un viņi nav nekādi labdari, kas valsts vietā izveidotu normāli funkcionējošu sistēmu, kura pasargātu lauksaimniekus no dabas sagādātiem pārsteigumiem. Te nu vietā atcerēties kādu interesantu ideju, kas jau vairākus gadus klīst no kabineta uz kabinetu un no vienas lauksaimnieku biedrības uz citu. Runā par īpaša nodibinājuma jeb fonda veidošanu. Tā princips būtu šāds: lauksaimnieki varētu veikt noteiktas iemaksas, piemēram, atkarībā no sējumu platības, un nepieciešamības gadījumā saņemt kompensācijas par zaudējumiem klimatisko vai citu apstākļu dēļ. Pērn pat bijusi vienošanās starp Zemkopības ministriju un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi. Tikai vezums palicis turpat, kur stāvēja līdz šim. Ticamākais, ka šoreiz nauda postījumu kompensācijām atradīsies, tikai to nāksies atraut no subsīdijām paredzētā kopkatla. Domājams, šā pavasara lietavu sagādātās nedienas ir pēdējais brīdinājums, ka situācija prasa nekavējošu rīcību.
