Seši pozitīvi noskaņoti jaunieši, atsaucoties internetā ievietotajam aicinājumam doties vairāku dienu pārgājienā sava vecuma erudītu pavadībā, piedzīvoja labu laiku.
Seši pozitīvi noskaņoti jaunieši, atsaucoties internetā ievietotajam aicinājumam doties vairāku dienu pārgājienā sava vecuma erudītu pavadībā, piedzīvoja labu laiku. Organizatoriem purvi, meži, upes un pļavas ir otrās mājas, bet mums – pirmā sastapšanās aci pret aci ar dabu.
Piektdienas pēcpusdienā sākām pārgājienu no Bikstiem līdz Bēnei. Pirmajā dienā mērojām nelielu ceļa posmu līdz Zebrus ezeram. Tā bija iesildīšanās turpmākajam ceļam. Sākumā bija nedaudz pagrūti pierast pie neikdienišķajiem apstākļiem – dabas…
Vēl pirms pāris gadiem, ieraugot ar mugursomām, teltīm un guļammaisiem apkrautus cilvēkus, nodomātu: “Trakie. Vai viņiem tiešām nav ko darīt?” Bet tagad pati biju nokļuvusi “trako” sarakstā. Likās savādi, ka nav ne transporta, ne steigas, ne problēmu. Gāju un domāju par darbiem, kas mani gaida mājās, un cik daudz būtu paspējusi izdarīt, ja nemērotu šo ceļu.
Taču daba dara brīnumus. Vakarā, sēžot pie ugunskura, vienīgās domas bija par nākamās dienas maršrutu, gaidāmo vēso nakti teltī un dziesmu vārdiem, ko ceļabiedri izdziedāja nakts tumsā.
Pelēko ikdienas uztveri, kas neļauj skatīties plašāk uz pasauli, ceļa gaitā aizstāja zaļā, svaigā un pavasarīgā domāšana.
Tagad baidos, ka pret šo kaiti – vēlmi pavadīt laiku ārpus četrām sienām – nav pretindes. Kas ar to inficējies, tas slimos ilgi. Un kā var neiemīlēties skatā, kas paveras, pēc drēgnas nakts no rīta atverot telti un ieraugot mīkstu sūnu paklāju, kokus, aiz kuriem vēl tikai mostas ezers ar ūdeni kā no akas – vēsu un dzidru. Lai aizrautos elpa no skaistā, nav jābrauc uz tālām zemēm. Latvijas daba piedāvā vislieliskāko.
Iespējams, pieredzējuši ceļotāji varētu iebilst, ka pārspīlēju. Bet man gribas atkal un atkal atgriezties tajā pasaku valstībā, ko sauc par dabu. Pārnākšana mājās izrādījās smagāka nekā aiziešana. Pirmdienas rītā bez meža sajutos nelaimīga. Pirmo dienas daļu pavadīju pierodot pie pilsētas steigas.
Manuprāt, katram vajadzētu kaut vienreiz izjust šādu piedzīvojumu, lai sāktu domāt zaļāk.
