Latvijas Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmusi deklarāciju.
Latvijas Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmusi deklarāciju, aicinot Krieviju atzīt Latvijas okupācijas faktu un “uzņemties morālu, politisku un finansiālu atbildību par noziegumiem pret cilvēci, kas notikuši Latvijas teritorijā, un zaudējumiem, kas nodarīti valsts iedzīvotājiem okupācijas laikā”. Krievu reakciju nav grūti iedomāties.
Maskavā atkal paziņos, ka okupācijas jautājums slēgts vēl padomju laikos un ka vispār nav bijis nekādas okupācijas…Tomēr, ja tā labi padomā, Latvijas deklarācija ir izprovocēts dokuments: ja nebūtu nācis klajā Krievijas ierēdņu paziņojums par to, ka okupācijas nav bijis, ja prezidents Putins nerunātu par baltiešu “muļķīgajām” prasībām, tad šādas deklarācijas varētu pat nebūt. Kaut gan, protams, Maskavā pret to var iebilst, ka neviens neko nebūtu atcerējies par kaut kādu okupāciju, ja nebūtu Latvijas prezidentes paziņojuma uzvaras 60. gadadienas priekšvakarā un viņas kolēģi no Baltijas valstīm nebūtu atteikušies braukt uz Maskavu. Dabiski, ka arī Rīgā varētu iebilst, ja uzvaras 60. gadadienas svinību organizētāji atcerētos ne tikai par fašisma sakāvi, bet arī par sekām, kādas izraisīja padomju karaspēka ienākšana Baltijas un Austrumeiropas valstīs, tad visi būtu atbraukuši un neviens neizvirzītu nekādas pretenzijas. Maskavā uz to atbildētu, ka tā ir zaimošana, ja tiek saistīta uzvara pār hitlerismu un Staļina režīma noziegumi, no kuriem padomju tauta cieta nebūt ne mazāk kā Baltijas un Austrumeiropas tautas. Savukārt Rīgā teiks, ka Staļina represijas pašā Krievijā ir nosodāmas, bet tā nebija okupēta valsts… Toties Maskavā…
Ar vienu vārdu sakot – strupceļš! Taču rodas jautājums: kādas Krievija vēlas redzēt savas attiecības ar Latviju (arī citām Baltijas valstīm) un kādas attiecības Latvija vēlas redzēt ar Krieviju? Šķita, ka Baltijas valstu iestāšanās ES varētu veicināt padomju laika mantojuma seku pārvarēšanu. Baltijai vairs nav jābaidās no Maskavas, Maskavai – jāuzskata, ka no tās ietekmes jomas Latvija “pārgājusi” uz Eiropu. Taču notika kaut kas pavisam pretējs. Baltijas valstīs nolēma, ka rietumu “lietussargs” ļauj vairs neceremonēties ar Maskavu. Krievija, tieši pretēji, cenšas visiem spēkiem pierādīt baltiešu kaimiņiem, ka viņi neizraisa nekādu cieņu arī pēc iestāšanās ES un NATO: liliputi ar savām muļķīgajām pretenzijām! Vēl nekad – ne Krievijas impērijas, ne arī Padomju Savienības laikā – neviens valsts vadītājs neatļāvās atklāti ņirgāties par Baltijas tautām, atdarinot viņu krievu valodas izrunu. Tikai pēc minēto valstu iestāšanās ES Krievijas prezidents atļāvās šo eleganto joku attiecībā pret igauņu žurnālisti. Interesanti, kas tas ir – spēka vai bezspēcības rādītājs?
Tik tiešām Krievija vairs nevar atdabūt Baltijas valstis, tāpat kā tās nevar piespiest Krieviju atvainoties pat par izdarītajiem grēkiem. Savstarpējais aizkaitinājums nebūt nav labākais ceļš, lai attīstītu attiecības un risinātu strīdīgus jautājumus. Tomēr, izskatās, ka tieši tas noteiks Krievijas un tās Baltijas kaimiņu attiecības tuvākajā nākotnē…
www.dialogi.lv
