Pieredzes apmaiņas vizītē Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā Šauļu kolēģi no Lietuvas atzinīgi vērtēja informācijas sistēmu.
Pieredzes apmaiņas vizītē Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā Šauļu kolēģi no Lietuvas atzinīgi vērtēja informācijas sistēmu.
Lietuvas Valsts darba inspekcijas Šauļu nodaļas vadītājs Zenons Griguola stāsta, ka viņiem jau bijis priekšstats par darba organizāciju un principiem Latvijā, tomēr klātienē par visu izveidojies lietišķāks un plašāks skatījums. Kaimiņvalsts darba inspektoriem visvairāk iepatikusies šejienes informācijas sistēma, kad, apkopojot datus, pietiek ar vienreizēju to ievadīšanu. Pašlaik arī Lietuvā tiek veidota sava sistēma, tāpēc pie mums gūtā pieredze esot īsti laikā.
No Šauļiem pieredzes apmaiņā bija ieradušies deviņi darba inspektori. Pavisam nodaļā strādā 18 darbinieku, no kuriem 14 veic inspektora pienākumus. Nodaļas vadītājs atzīst, ka ilgāku laiku arī viņi nav varējuši lepoties ar materiālo nodrošinājumu, taču pašlaik atalgojums un tehniskais nodrošinājums esot pieņemams un lielāks nekā pie mums. Protams, vienmēr var vēlēties ko vairāk. Taču kopumā situācija un problēmas ir līdzīgas. Darba inspekcija pieder pie institūcijām, kam kopā ar nodokļu inspekciju un dažādām policijas struktūrām jācīnās pret nelegālo nodarbinātību. Tas prasa daudz laika, tomēr rezultāts ne vienmēr apmierina. Lēmumu par soda apmēru pieņem tiesa. Par katru bez līguma nodarbināto darba devējam var piespriest no trim līdz desmit tūkstošiem litu (viens lits – apmēram 20 santīmu) sodu. Parasti tiesas ņemot vērā vainu mīkstinošus apstākļus. Tiesās darba inspekcijas vēršas arī reizēs, kad darba devējam atkārtoti konstatē tādu pārkāpumu kā algas neizmaksāšana vai tas nepilda inspekcijas rīkojumus.
Šauļu kolēģiem problēmas sagādā arī aplokšņu algas. Ja darba ņēmējs nav gatavs tās atklāt, pierādīt šo faktu ir ļoti grūti. Arī Lietuvā strādājošie baidās atklāt savas problēmas. Teorētiski ir Darba kodekss, citi apstākļi strādājošo tiesību aizstāvībai, bet ikdienā darbavietās, kur arodbiedrības neseko līdzi koplīgumu nosacījumiem, nav ar ko lepoties. Taču arodbiedrību darbība pagaidām ir nepietiekama, lai tās atzītu par efektīvu spēku.
