«Zemgales Komunists» 1958. gada 28. maijā Apkarosim maijvaboles Jelgavas rajonā ievērojamus postījumus dažādām kultūrām nodara maijvaboļu kāpuri.
«Zemgales Komunists» 1958. gada 28. maijā
Apkarosim maijvaboles
Jelgavas rajonā ievērojamus postījumus dažādām kultūrām nodara maijvaboļu kāpuri. 1957. gadā maijvaboļu kāpuru postījumi konstatēti lauksaimniecības arteļos «Brīvais vilnis», «Komunisma ceļš», «Plēsums», kā arī Šķibes dārzkopības padomju saimniecības filiālē. Maijvaboļu kāpuri noēd saknes zemenēm, kāpostiem, avenēm, bieži bojā kartupeļus, cukurbietes, burkānus, runkuļus. Lielu postu maijvaboļu kāpuri nodara jaunos dārzos un kokaudzētavās, jo noēd jaunajiem kociņiem saknes. Maijvaboļu kāpuru bojātie augi vai nu nobeidzas pavisam, vai arī nīkuļo.
Pavasarī liela daļa maijvaboļu izlido un dēj oliņas augsnē. Tā kā maijvaboles lido 5 km un vēl tālāk, tad to apkarošanai jāgatavojas plašākā apkārtnē.
Pašlaik iespējams apkarot kā pieaugušās maijvaboles, tā arī kāpurus. Lai maijvabolēm nogatavotos oliņas, tām zināmu laiku 4 15 dienas pavasarī jābarojas ar tikko izplaukušām alkšņu, vītolu, ozolu, kastaņu, ābeļu, plūmju u.c. koku lapām. Pašlaik maijvaboles sāk pārvietoties no zemes uz tikko izplaukušiem kokiem. Cik paredzams, pēc 10 dienām lielais vairums maijvaboļu jau būs uz kokiem un krūmiem. Šai laikā maijvaboles jācenšas savākt un iznīcināt, pirms tās ielīdušas atpakaļ zemē un izdējušas oliņas.
Maijvaboļu savākšanu vislabāk izdarīt agri no rīta, pirms sauleslēkta, vai neilgi pēc tam, kamēr maijvaboles vēl sastingušas. Tās nopurina no kokiem un krūmiem uz palagiem. Pēc tam tās saber maisā, ko iegremdē uz 2 – 3 minūtēm verdošā ūdenī. Nonāvētās maijvaboles pēc izžāvēšanas var izbarot cūkām.
J.Cinovskis, ZA Bioloģijas institūta Zooloģijas un parazitoloģijas sektora vadītājs
