Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijā notikuši vairāk vai mazāk absurdi notikumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomu.
Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijā notikuši vairāk vai mazāk absurdi notikumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomu. Jocīgākais, ka visi šie notikumi saistīti ar steigā pieņemtiem valdības lēmumiem.
Pirmais solis bija 12. maijā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas nosaka Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) monopolstāvokli elektronisko sakaru sniegšanā valsts pārvaldes iestādēm. Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs izteicās – lai arī valdība definējusi, ka iestājas par elektronisko sakaru tirgus liberalizēšanu, notiek pretējais un nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta mākslīgi dārgu pakalpojumu iegādei.
Dažas dienas pirms tam “Latvijas Vēstnesis” publicēja informāciju par grozījumiem “Noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”. Šajā gadījumā izmaiņās paredzēts, ka procentuālās nodokļa kalkulācijas vietā tiks piemērota fiksēta maksa dažādiem datu nesējiem. Teorētiski šīs izmaiņas radījušas lielāku skaidrību, praktiski – tās tikai kārtējo reizi parāda, ka valdībai patīk atklāti ņirgāties par mums.
Arī mūzikas tirgu ir satricinājis jaunums, proti, līdz šim visi godīgie, kā arī negodīgie, bet piespiestie maksāja AKKA/LAA par mūzikas ierakstu publisku atskaņošanu, taču no jūlija ciemos var ierasties arī jaunizveidotā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA). Gan jāpiebilst, ka AKKA/LAA aktīvi šogad jau sasnieguši 1,85 miljonus latu.
Pēdējais šokējošais paziņojums klajā nāca pirmdien, kad Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par elektroniskajiem sakariem”. Teorētiski Satversmes aizsardzības birojs var likt jebkuram sakaru pakalpojumu sniedzējam “noklausīties” klientus uz pakalpojuma sniedzēja rēķina. Šā likuma grozījumi arī tika pieņemti neticami ātrā laikā – pusotrā nedēļā. Netiek slēpts, ka šīs prasības nodrošināšanai uzņēmumiem būs nepieciešami lieli ieguldījumi – “Lattelekom” tie var pārsniegt vienu miljonu latu vai pat vairāk. Lielākā šajos grozījumos iekļautā kļūda ir tā, ka pakalpojumu sniedzējam jāsaglabā dati par saviem klientiem trīs gadus. Tik absurdu lēmumu nespēja komentēt neviens kompetents telekomunikāciju nozares pārstāvis, jo, pat teorētiski parēķinot, lai izveidotu lielapjoma datu glabāšanas iekārtas, tas prasītu prātam neaptveramus ieguldījumus. Šķiet, ka visoperatīvāk kārtējo reizi “nostrādāja” Latvijas Interneta asociācija, paziņojot, ka gatavo prasību Satversmes tiesai ar lūgumu atcelt šos grozījumus. Raugoties uz lietuviešu pieredzi – tur līdzīgs valdības absurds nesen arī “neizgāja cauri”.
Tajā pašā laikā igauņi šā gada beigās būs pirmie Eiropā, kas vēlēšanās varēs piedalīties, izmantojot internetu, jo viņiem to lieto 51 procents valsts iedzīvotāju, un arī elektroniskā paraksta risinājumus tie ir atraduši, savukārt mēs vēl joprojām brīnāmies par iespēju biļetes iegādāties, izmantojot mobilo telefonu.
