Dārzs ar 57 papardēm

• PARASTĀ STRAUSPAPARDE Latvijā ir ļoti izplatīta apstādījumos, bet reta un aizsargājama mežos. Populāra jāņuzāle rotāšanai, gatavojoties Jāņiem. LU Botāniskajā dārzā paparžu nudien netrūkst. Piemēram, ozolpaparžu pārstāves, no kurām Botāniskajā dārzā vien aug 28 sugas un šķirnes.

“Šogad jau jūnija vidū ir tā kā citos gados jūlijā. Peonijas noziedēja tik strauji, ka nepaguvām pat īsti attapties. Savukārt tagad mūs priecē gan rozes, gan jasmīni un, re, zied pat liepas!” stāsta Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza Lakstaugu laboratorijas vadītāja Inese Nāburga. Tā arī ir – apmeklētājs pat īsti nav iegājis pa Botāniskā dārza vārtiņiem, kā viņu ieskauj smaržu mākonis un pārņem miers. Nav pat iespējams noteikt, kuri ziedi izdala šo patīkamo aromātu, jo patlaban zied gandrīz viss, kam to šobrīd vajadzētu darīt, kā arī tie augi, kam ziedēšana dabā nolikta krietni vēlāk. Vienas no tādām ir Botāniskā dārza kuplās liepas. Arī lavandas un virkne citu augu. “Iespējams, dažiem augiem šogad sagaidīsim vēl vienu ziedēšanu. Varbūt vasaras beigās otrreiz uzziedēs ceriņi,” pauž bioloģe, kuras darba stāžs LU Botāniskajā dārzā mērāms jau trīs desmitgadēs.

Pret augiem jāizturas ar cieņu

Jāņu simbols ir paparde, tāpēc uzreiz jautājam Inesei Nāburgai, vai apmeklētāji, kuriem nav lauku vai vismaz vasarnīcu, vismaz LU Botāniskajā dārzā var apskatīt populārākās šī auga šķirnes. “Kā gan bez tām? Mūsu dārzā paparžu šķirņu ir daudz, it īpaši ozolpapardes, un mēs ar tām ļoti lepojamies! Turklāt katru gadu cenšamies ieaudzēt pa kādai jaunai sugai vai šķirnei,” viņa stāsta. “Tagad veidojam Tālo Austrumu paparžu kolekciju, kas ir ilgstošs darba process. Dažas sugas mums jau ir, taču meklējam vēl. Pasūtām sēklas un sporas no saviem sadarbības partneriem Āzijā – botāniskajiem dārziem Dienvidkorejā, Japānā, Ķīnā. Agrākos gados sadarbojāmies arī ar dārziem Blagoveščenskā, Irkutskā un Vladivostokā, taču nu šī sadarbība ir pārtrūkusi.”

Piebilstams, ka ne visi augi, ko dārznieki iedēsta LU Botāniskā dārza teritorijā, tur arī ieaug. “Varbūt tas stāds arī aug, taču negribīgi, it kā mokoties. Speciālists uzreiz pateiks, ka augs nejūtas laimīgs. Tas nozīmē – augs neparāda sevi visā krāšņumā; nepriecē ne dārzniekus, ne apmeklētājus. Ja pēc trim mēģinājumiem augu neizdodas ieaudzēt, saprotam, ka pagaidām nav lemts. Augam kaut kas nepatīk, kaut kā pietrūkst. Kāpēc to mocīt?” Lūk, tā! Ikviens augs ir dzīvs, kaut arī nespēj ne paiet, ne paskriet. Tas nozīmē, ka auga vēlmes un vajadzības nevajag ignorēt. Tāpēc vienmēr jāpatur prātā, ka visa dzīvā daba ir pelnījusi, lai pret to izturētos ar cieņu un pietāti, tajā skaitā arī augi, bez kuru klātbūtnes mūsu, cilvēku, dzīve nebūtu iedomājama.

Papardes zieds jāmeklē vienatnē!

Atgriežoties pie papardēm, jāpiemin Latvijas vispopulārākā suga – strauspaparde. Augs, kuru plaši izmanto sieviešu veselības uzlabošanā, ir sastopams gan dārzos, gan kapsētās un ļoti reti mežos. “Kapos gan speciāli stādīt to nebūtu vēlams, jo strauspaparde ar laiku izplešas lielā teritorijā. Taču, ja nezināt, kā tā izskatās, vai arī vēlaties aplūkot mazāk zināmas paparžu sugas, esat laipni aicināti ciemos uz LU Botānisko dārzu,” pasmaida Inese Nāburga. “Mūsu āra paparžu kolekcija ir liela, tajā ir 57 dažādības. Ar vārdu “dažādība” mēs saprotam sugas, pasugas, varietātes, formas šķirnes, hibrīdus. Citiem vārdiem sakot, tas ir viss kopā. Ja šeit būtu noliktava, nevis dārzs, mēs teiktu, ka tas ir viss preču klāsts.”

Jautāta, kāpēc par galveno jāņuzāli izvēlēta tieši paparde, kas Jāņu laikā sasniedz briedumu un pēc tam sāk gatavināt sporas, mana sarunubiedre skaidro: “Paparde gan ir saulgriežu simbols, taču briedumu Jāņu laikā sasniedz vairums augu. Attiecībā uz papardi “vainīgs” ir latviešu humors par papardes ziedu. Tas cēlies no brīnumpasakām, kur teikts – vietā, kur ieraudzīji ziedošo papardi, ir apslēpta zelta nauda. Taču tā jāmeklē vienatnē. Ja to meklēt dodas pārītis, lai nu ko, bet zeltu viņi neatradīs. Starp citu, šis pats motīvs parādās arī baltkrievu tautas pasakās.”

Jāņu vainagos iepinams arī pa kādam ozola zaram. LU Botāniskajā dārzā aug vairāki koki, kas iekļuvuši dižozolu statusā. “Ozoli ir senākie mūsu dārza augi. Vecākajiem ir ap 300 gadu.”

Lai jāņuzāles “nesāpētu”

Lasot jāņuzāles, nezināšanas dēļ var gadīties noplūkt un pušķim pievienot arī kādu indīgu augu. Ja netīšām noplūc latvāni, ādas apdegumi garantēti. “Latvijā ir ap 100 indīgo ziedaugu. Biežāk sastopamie, kopskaitā ap 40, ir apskatāmi pēc rekonstrukcijas nesen atklātajā “Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas” ekspozīcijā. Tiesa, visindīgāko augu – velnarutku, kas ir krastmalas augs, – ekspozīcijā redzēt nevar, jo tam ir citas ekoloģiskās prasības. Taču mūsu dārzā aug arī tas, tikai pie dīķa,” stāsta speciāliste. Viņasprāt, pats skaistākais indīgais augs esot kreimene jeb maijpuķīte, kas tagad gan noziedējusi, taču rudenī daļu ļaudis kārdinās ar savām sarkanajām odziņām. “Kreimenei indīgas ir arī lapas. Ir cilvēki, kas pavasaros ēšanai lasa lakšu lapas, kam nejauši pa vidu var “ielasīties” pa kādai kreimenes lapai.

Tā gan garšo citādi – ir rūgta, taču diemžēl netrūkst gadījumu, kad cilvēks, to ieēdot, nokļūst slimnīcā, jo jāskalo kuņģis. Īpaši viegli saindēties ir bērnam.”

Visu rakstu lasiet 20. jūnija “Zemgales Ziņās” vai e-avīzē: https://e-avize.regionumediji.lv/shared/article/darzs-ar-57-papardem/F4fOMDgp

• KAUT ARĪ Palmu māja kādu laiku apmeklētājiem ir slēgta, pastāv cerība, ka tā būs līdz šā gada novembrim. Tad plānots beigt apjomīgos remontdarbus.

• FLORIBUNDROZES ŠĶIRNE ‘Laminuette’.

• NO ZIEDU KARALIENĒM rozēm ne par soli neatpaliek arī ūdensrozes – kā ik gadu, arī šoreiz tās uzziedējušas dārza dīķītī.

• VIENS NO LU Botāniskā dārza uzdevumiem ir cilvēku izglītošana, tāpēc šo vietu regulāri apmeklē medicīnas un bioloģijas studenti.

• LATVIJĀ savvaļā aug ap 100 indīgo ziedaugu sugu. Botāniskā dārza kolekcijā “Latvijas indīgie augi” apskatāmi 37 biežāk sastopamie, ko vēlams iegaumēt jau bērnībā. Uzpirkstītes (Digitalis) tinktūras savos romānos bieži pieminējusi rakstniece Agata Kristi.

• KAS GAN vasaras vidus būtu bez rozēm? Ziedu karalienes priecē LU Botāniskā dārza apmeklētājus, uzsākot ziedēšanu.
  FOTO: LĀSMA GAITNIECE