Ziemeļlietuvas mazpilsētas un divu lauku kopienu dzīves fotodokumentācija ar mērķi saglabāt detalizētas liecības par šo ļaužu dzīvi sociālekonomisko pārmaiņu pilnajā laikā.
Ziemeļlietuvas mazpilsētas un divu lauku kopienu dzīves fotodokumentācija ar mērķi saglabāt detalizētas liecības par šo ļaužu dzīvi sociālekonomisko pārmaiņu pilnajā laikā.
Apliecināt mākslas kā līdzekļa nozīmīgumu šāda vēstījuma tālāknodošanā un stiprināt iesaistīto ļaužu pārliecību par savu spēju to īstenot. Tādi ir anglietes Vendijas Rovas veidotā projekta “Vēsture sākas šodien” mērķi.
Jelgavā apskatāmi fragmenti no apjomīgā projekta divām daļām. Pilsētas kultūras nama foajē aplūkojams divu britu un četru lietuviešu fotogrāfu veikums: Žagares, Počunēļu un Šķemju iedzīvotāji un notikumi, ikdiena un svētki.
Pieaugušo izglītības centrā savukārt ir pašu iedzīvotāju fotoversijas par būtisko viņu dzīvē. Profesionālo fotogrāfu darbos dominē jaunatklājuma piedzīvojums. Savukārt emociju gammā, kas, V.Rovas vārdiem, strāvo no vietējo iedzīvotāju darbiem, visizteiktākais ir prieks par labi pazīstamo. Viņus neierobežo profesionāla fotogrāfa iemaņas (kas liek meklēt pareizāko redzesleņķi, labvēlīgāko/iespaidīgāko apgaismojumu), tādēļ kā vēstures fiksējums ir sevišķi vērtīgs. Izsniedzot vietējiem ļaudīm fotoaparātus, vienīgais ieteikums bija: ko jūs, iemūžinot savu dzīvi tā, it kā bildes būtu domātas ģimenes fotoalbumam, vēlētos pavēstīt bērniem pēc 20 gadiem – ko no tā, kā tad vairs nebūs, gribat saglabāt fotogrāfijās kā galveno. Šie foto nepauž viedokli, bet bezkaislīgi konstatē. Un tieši tas, ņemot vērā projekta mērķi, uzskatāms par vērtīgāko. Projekta laikā tapa ap 1000 fotogrāfiju, kuru autori pārstāv dažādas sociālās grupas un vecumu – no septiņiem līdz septiņdesmit gadiem. Jelgavā apskatāma neliela daļiņa.
Projekta autore pirmoreiz Lietuvā ieradās 2003. gadā. Strādājot Šauļu universitātē un tuvāk iepazīstot novadu, viņa secināja, ka nepilnīgs priekšstats pilsētas iedzīvotājiem ir par dzīvi turpat līdzās – laukos un mazpilsētās. Par sociāli ekonomisko realitāti, ko raksturo, piemēram, bezdarbs, skolu centralizācija. Par lauku ļaužu rūpju un prieka avotiem. Un radusies pārliecība, ka par to visu, ņemot talkā fotolīdzekļus, kaimiņam visizsmeļošāk pastāstīt spēj paši “fotodokumetējamie”.
Tagad sākusies projekta otrā stadija – uz fotografētajām vietām devušies zinātnieki no Kauņas un Šauļiem. Viņu uzdevums ir pierakstīt vietējo ļaužu dzīvesstāstus, kas ietver pat simt gadu senus notikumus. Tos vēlāk paredzēts apkopot un izdot.
