Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulcē vakar ZAA direktors Raitis Vītoliņš dalībniekus iepazīstināja ar aģentūras redzējumu par reģiona turpmāko attīstību un faktoriem, kas veicinātu līdzsvarotu un intensīvu sociālo un ekonomisko izaugsmi.
Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulcē vakar Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) direktors Raitis Vītoliņš dalībniekus iepazīstināja ar aģentūras redzējumu par reģiona turpmāko attīstību un faktoriem, kas veicinātu līdzsvarotu un intensīvu sociālo un ekonomisko izaugsmi.
Attīstības indeksa, iedzīvotāju blīvuma un demogrāfiskās slodzes līmeņa ziņā Zemgale valstī ieņem otro vietu aiz Rīgas reģiona. Par labvēlīgo dzīves un darba vidi Zemgalē liecina tas, ka migrācijas saldo reģionā ir pozitīvs. Vērojama ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanās – 2002. gadā tas audzis par 4,6 procentiem. Kopējais darba ņēmēju skaits 2003. gadā palielinājies par pieciem procentiem. Pēdējos gados uzņēmējdarbība ir pielāgojusies tirgus ekonomikas apstākļiem. Ar katru gadu pamazām aug ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits. Lielākā uzņēmumu daļa (ap 94 procenti) ir ar nelielu strādājošo skaitu. Tādējādi biznesa vidi reģionā nosaka mazie un vidējie uzņēmumi. Lielākā investoru interese ir par sava biznesa attīstību Jelgavā un Aizkrauklē.
Tomēr iekšzemes kopprodukts Zemgalē salīdzinājumā ar vidējo valstī, kā arī ar pārējiem reģioniem ir zems – 2002. gadā tas bija 1188 lati uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos gados reģionā gan vērojama stabila IKP pieauguma tendence un IKP sasniedzis 4640 latu uz iedzīvotāju, tomēr reģions ar lauksaimnieciskā rakstura priekšrocībām pagaidām netiek līdzi valsts attīstības tempam, un IKP Zemgalē veido tikai 56 procentus no vidējā rādītāja Latvijā un ir četras reizes zemāks nekā attīstītajās Eiropas valstīs.
Iedzīvotāju īpatsvars liecina, ka reģiona attīstība būs jāsasniedz ar pašreizējo iedzīvotāju skaitu. Tāpēc ZAA attīstības virzienus noteikusi, lai paaugstinātu reģiona konkurētspēju jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanā, kam būtu iespējami augstāka pievienotā vērtība, noiets vietējā un starptautiskajā tirgū. Par pamatu tam Zemgalē kalpos vairāki jau ieviestie, apstiprinātie un izstrādes stadijā esošie reģionālie projekti, kā arī plašais sadarbības tīkls ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un tās intelektuālo potenciālu. Lai mērķus sasniegtu, ZAA patlaban top nodarbinātības stratēģija un trīs attīstības programmas – mežsaimniecības, uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības.
Zemgalē skaidri iezīmējušies pieci galvenie attīstības centri Aizkrauklē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī virkne mazāku centru – Aucē, Skrīveros, Iecavā, Vecumniekos, Viesītē, Aknīstē, Pļaviņās, Jaunjelgavā, Elejā un citviet. Perspektīvo centru attīstība tiek saistīta ar loģistikas un zinātniski tehnoloģisko parku izveidi virknē nozaru – kokapstrādē, lauksaimniecības produkcijas pārstrādē un pārtikas ražošanā, bioloģiskajā lauksaimniecībā, dārzkopībā, alternatīvajā enerģētikā un citās jomās. Tehnoloģiskie parki, kas izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas reģiona zemniekiem, uzņēmējiem, pašvaldībām, varētu izveidoties Iecavā, kur attīstās rapša pārstrāde, Elejā, Jaunjelgavā un citur.
Pašlaik reģionā jau darbojas Jēkabpils Tehnoloģiskais parks, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts Jelgavā. R.Vītoliņš uz jautājumu par tehnoloģiskā parka izveidē pieļautajām kļūdām, no kurām vajadzētu mācīties citiem, atzīst, ka svarīgs priekšnoteikums ir nobriedusi vide. Jēkabpils uzņēmēji tehnoloģiskajam parkam nebija gatavi, tāpēc tā uzturēšanā nācās iesaistīties pašvaldībai. Lai situācija neatkārtotos, citviet projekta realizētājiem par ieceri un tās mērķiem jānodrošina vispusīga informācija.
Pašlaik notiek modernizācija Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (DSIS), kas šogad pārtaps par Latvijas Augļkopības institūtu. Tas savā ziņā varētu būt unikāls tehnoloģiskā parka piemērs, kur notiek augļu koku un ogulāju selekcija, zinātniskie pētījumi, augļu un ogu pārstrāde un ir apzināts noieta tirgus Eiropā. Pašlaik nepieciešami investori, kas būtu gatavi sākt atsevišķu produktu ražošanu un attīstītu kooperāciju.
Notikušas sarunas ar pašvaldību par Dobeles tehnoloģiskā parka izveidi, kas nodarbotos ar lauksaimniecības produkcijas, augļu un ogu pārstrādi. Tas varētu atrasties ne tikai pilsētas, bet arī Krimūnu pagasta teritorijā un realizēt zinātniskās iestrādes, kas tapušas LLU, Skrīveru Zinātnes centrā un LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Sākot specializētas pārtikas ražošanu ar diabētu, celiakiju un citām slimībām slimojošiem cilvēkiem, tas varētu aizpildīt pagaidām vakantās vietas.
Bauskas pašvaldība atbalstījusi loģistikas industriālā parka izveidi. Šogad paredzēts izstrādāt stratēģiju, veikt zemes uzmērīšanu 105 hektāru platībā, izstrādāt detālo plānojumu, izbūvēt augstsprieguma līniju un transformatoru apakšstaciju, kā arī izstrādāt projekta pieteikumu parka būvniecībai.
Perspektīvā varētu tikt izveidots Aizkraukles pārtikas pārstrādes tehnoloģiskais parks, kas nodarbotos ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un iepakošanu. Tas Aizkraukles un Jēkabpils rajonā, kur darbojas lielākā daļa reģiona bioloģisko saimniecību, vēl vairāk veicinātu nozares attīstību.
Jau rakstīts, ka Jelgavā plānots izveidot tehnoloģisko parku pārtikas tehnoloģijā drošības un kvalitātes jomā, taču pastāv problēmas ar finanšu piesaisti. Savukārt Valdekas pilī plānots izveidot agrobiotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģiju parku.
Lauku teritoriju attīstību varētu veicināt lauku partnerības izvēršana, kas, izmantojot plašu sadarbības modeli, paver iespējas apzināt primāros pasākumus, nodrošināt labāku pakalpojumu pieejamību, risināt dažādas vietējās attīstības iespējas un problēmas, kā arī veidot sadarbību starp nozarēm.
