Pavasarī, kad nokusis sniegs, nožuvuši ūdeņi, cilvēki sarosās, un zemes tirgus ir visaktīvākais.
Pavasarī, kad nokusis sniegs, nožuvuši ūdeņi, cilvēki sarosās, un zemes tirgus ir visaktīvākais. Lauksaimniecībā zeme ir galvenais ražošanas līdzeklis, taču zemkopībā izmantojamo platību tirdzniecība tām paredzētiem mērķiem ir rāma.
Līdz ar ievērojamākām aktivitātēm kopējā zemes tirgū arī tās cena ceļas. Tiesa, nekustamā īpašuma vērtībai naudas izteiksmē tendence palielināties vērojama katru gadu.
Meklē izdevīgu pirkumu
Par lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) tai paredzētiem mērķiem ir visai maza interese. Īpaši par lielām – trīsdesmit, četrdesmit un vēl vairāk hektāru platībām. Jāteic, ka arī piedāvājums nav plašs. Nekustamā īpašuma uzņēmumu rīcībā ir maz lauksaimniecības zemju, ko tirgot. Tomēr ir gadījumi, kad zemnieki vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi. Taču ne masveidā. Pārsvarā tas ir, ja viņi grib paplašināt savu saimniecību un piepirkt atsevišķus laukus. Vēl LIZ pērk tie, kam izdevīga pārdodamās zemes atrašanās vieta. Proti, tā ir tuvu jau saimniecības rīcībā esošajiem laukiem. Skaidrs, ka vieglāk apstrādāt vienkopus zemes platības.
Runājot ar pagastu ļaudīm, var secināt, ka daudzviet brīvu zemju palicis pavisam maz. Nereti tirdzniecībā nonāk platības, kas saņemtas mantojumā, vai arī lauki, kuros jāiegulda līdzekļi, lai paaugstinātu zemes auglību.
Ieskatoties internetā, sludinājumu sadaļā “Pārdod” var atrast lauksaimniecības zemes, taču to cena ir diezgan augsta, iespējams, tādēļ šie sludinājumi stāv ilgu laiku.
Ir vietas dziļos laukos nostāk no ceļiem, kur LIZ maksā krietni mazāk kā latu par kvadrātmetru. Kvadrātmetra cena nebūs augsta arī tad, ja jānotirgo vairāku desmitu hektāru liela zemes platība.
Pamazām “apdzīvojas” mazdārziņi
Pavisam citāda aina vērojama pilsētas nomalē vai tuvumā esošās zemes tirgū. Ir pieprasījums pēc lielākām LIZ platībām, ko vēlāk dalīt apbūves gabalos, kā tas notiek, piemēram, līnijās. Pilsētas plānā šīs platības jau skaitās apbūves zeme, taču, kamēr uz tās būvniecība nenotika, tā Zemesgrāmatā minēta kā lauksaimniecības zeme.
Nereti manāma pārpircēju rosība. Viņi agrāk iegādājušies zemi un tagad plāno to izdevīgāk pārdot – jau sadalītu apbūves gabalos.
Pilsētas robežās vai tās ciešā tuvumā LIZ cena var būt pat 4 un 4,50 latu par kvadrātmetru. Īpaši, ja piedāvājumā ir tikai pushektārs vai hektārs zemes. Apbūves gabalos nesadalīta neliela lauka vērtība naudas izteiksmē vidēji sasniedz divus latus par kvadrātmetru. Tas ir visai dārgi – pārrēķinot sanāk 20 000 latu par hektāru.
Vēl interese ir par mazdārziņiem. Tie pamazām “apdzīvojas”. Piemēram, Svētes virzienā. Vienīgais mīnuss – standarta dārziņa platība ir neliela – tikai 600 kvadrātmetru –, tādēļ cilvēki mēdz iegādāties divus un apvienot tos vienā. Vismaz kaut kādas “būdeles”, iespējams, nojaucamas, ir teju katrā mazdārziņā. Tāda (600 kvadrātmetru zemesgabala) cena ir vidēji 5000 – 6000 latu.
Pieprasītākās – no 1000 līdz 2000 kvadrātmetru platības
Savukārt apbūves zeme jau ir sadalīta gabalos, un tādas cena ir ievērojami augstāka. Pieprasītākās ir 1000 – 2000 kvadrātmetru platības. Vidēji tādas maksā 10 latu par kvadrātmetru. Jo tuvāk pilsētas centram, jo cena augstāka. Var būt arī 12 un 15 latu par kvadrātmetru. Komerczemes pilsētā ir vēl dārgākas – 15 līdz 25 lati par kvadrātmetru. Zemes tirgū visaktuālākais ir Rīgas virziens. Uz Dobeles pusi zemes cenas varētu būt nedaudz zemākas.
Zeme ir nenolietojams, taču ierobežots resurss. Speciālisti prognozē, ka tā cena arī turpmāk augs. Varbūt kādu brīdi vērtības paaugstināšanās noritēs gausāk, un tomēr tā notiks. Galu galā – tas ir drošs un noderīgs īpašums.
Paldies par atbalstu materiāla sagatavošanā nekustamo īpašumu uzņēmuma “Latio” Jelgavas filiāles vadītājai nekustamā īpašuma vērtētājai Mairai Legzdiņai
***
Uzziņai
Nekustamā īpašuma vērtētājs nosaka tirgus cenu. Parasti šie vērtējumi nonāk bankās, kam nepieciešams zināt tirgus vērtību konkrētajam zemesgabalam, ko cilvēks izšķīries iegādāties, aizņemoties finanšu līdzekļus.
***
Kas ietekmē zemes cenu
– Ērta piekļūšana
– Iespējas ierīkot visas komunikācijas (vai tās jau ir)
– Tas, ka zeme jau ir apstrādāta
– Atrašanās vieta (pilsētas tuvums)
– Apdzīvotība līdzās, apkārtējā apbūve un tās izmantošana
– Dabas apstākļi
– Jūras, upes, ezera, dīķa tuvums
– Ainaviskums
* Gandrīz vienmēr minimālā cena attieksies uz zemesgabalu, kuram nav pieejas komunikācijām un ap kuru nav sakārtota infrastruktūra.
** Ja zemesgabalam nav nekādu komunikāciju – elektrības, gāzes, ūdens, kanalizācijas – to pievienošana izmaksās ļoti dārgi.
