Ozolniekos, iegriežoties Skolas ielā, redzams, ka tuvumā Baltijas Krievu institūtam un netālu no novada Domes ēkas top baznīca. Cilvēki runā dažādi – tā it kā piederēšot luterāņiem, it kā kādai citai draudzei.
Ozolniekos, iegriežoties Skolas ielā, redzams, ka tuvumā Baltijas Krievu institūtam un netālu no novada Domes ēkas top baznīca. Cilvēki runā dažādi – tā it kā piederēšot luterāņiem, it kā kādai citai draudzei. “Ziņas” nolēma noskaidrot, kam tā īsti būs.
Kādā melioratoriem būvētas mājas dzīvoklī apciemoju Maiju un Aivaru Brokus. Viņi pieder pie tā saucamās konfesionāli luteriskās baznīcas, kas darbojas atsevišķi no Latvijas evaņģēliski luteriskās. Abi vada pirms septiņiem gadiem Ozolniekos izveidoto draudzi, kurā ir ap četrdesmit locekļu. Par draudzes priekšnieku ievēlēts Aivars, taču lielāka darītāja un rīkotāja ir viņa kundze Maija, kas labprāt arī atbildēja uz “Ziņu” jautājumiem.
Kā radās doma veidot draudzi?
Tuvojoties 1998. gada Ziemassvētkiem, mācītājs Uldis Fandejevs “Ziņās” publicēja rakstu par garīgām lietām un aicināja uz tikšanos Ozolnieku tautas namā. Atsaucība bija diezgan maza. Pirmajā reizē ar vīru neaizgājām, bet otrajā – tieši uz Ziemassvētkiem – nolēmām pamēģināt.
Pirms tam apmeklējām Sv.Annas baznīcu Jelgavā – tur pati bērnībā esmu kristīta, tur arī gribējām kristīt bērnus. Taču tad radās neizpratne. Proti, Sv.Annas baznīcā par katra bērna kristīšanu prasīja samaksāt piecus latus. Uzskatījām, ka tas nav pareizi (grūti spriest par situāciju, kāda bija Sv.Annas draudzē deviņdesmito gadu vidū, taču mūsdienās draudzes locekļiem par bērnu kristīšanu tur nav jāmaksā – red.), jo katram baznīcai jādod tik, cik var atļauties, nevis tās pieprasīta noteikta summa. Dievkalpojumi Ozolniekos arī attāluma ziņā mums bija tuvāk, kas svarīgi ģimenes budžetam.
Kādas, jūsuprāt, ir atšķirības starp konfesionālajiem un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas luterāņiem?
Starp baznīcēniem atšķirības, šķiet, nav. Mēs varbūt esam mazliet konservatīvāki. Luteriskā baznīca, sevišķi, Zviedrijā, mūsuprāt, ir ļoti liberalizējusies. Tas vērojams gan attieksmē pret mācītāju ordināciju, gan vakarēdienu un laulībām. Konfesionālajā baznīcā, piemēram, neļaujam pie dievgalda nākt svešiem – mācītājam jābūt pārliecinātam, ka cilvēks, kas vēlas nožēlot grēkus, apzinās, ko viņš dara. Pretējā gadījumā dievgaldam nav svētības. Lai kļūtu par savējo, netiek prasīts daudz – vien jāatnāk pie mācītāja, jāapliecina, ka ir skaidri ticības pamatjautājumi, un tad ceļš pie altāra ir vaļā. Ozolniekos pirms dievkalpojuma notiek Bībeles stundas un iesvētes mācība jauniešiem. Šajos Vasarsvētkos iesvētījām sešus. Ja kāds ir kristīts un iesvētīts citā evaņģēliski luteriskajā baznīcā, tas tiek ņemts vērā, mūsu baznīcā tas nav jāatkārto.
Latvijā ir vienpadsmit konfesionālo luterāņu draudžu. Viena darbojas arī Jelgavā, to vada mācītājs Ivo Sildegs.
Līdz šim Ozolnieku draudzei dievkalpojumi notikuši tautas namā…
Jā, svētdienās tiekamies telpās, kur agrāk bija melioratoru 5. iecirkņa kantoris. Mūsu mācītājs dodas arī uz pansionātu “Zemgale”, kur garīgi atbalsta tā iemītniekus. Svētdienas dievkalpojumos Ozolnieku tautas namā mums jāsarūmējas ar Vasarsvētku draudzi, kas arī īrē zāli tajā pašā laikā. Nevar teikt – kāds Dievu pielūdz labāk vai sliktāk, bet kaimiņu draudzē to dara skaļāk. Tādēļ, jāatzīst, mazliet viens otram traucējam.
Tāpēc radās doma par savas baznīcas būvēšanu?
Tāda doma radās, jo mums pieteicās palīdzēt ziedotāji – ASV luterāņi. Arī tur šai ticībai ir vairāki novirzieni. Jāpateicas arī novada Domes priekšsēdētājam Mārim Aināram. Dome mums nāca pretī – atvēlēja baznīcai zemesgabalu, to no pašvaldības nomājam. Īpašumā to varēsim iegūt, kad dievnams būs uzbūvēts. Pašvaldības piesardzība ir saprotama. Liels paldies arī pāragri aizgājušajam arhitektam Oļģertam Dūdam, jo dievnamu projektēja viņa birojs. Ja aprēķina līdzekļus, kas jau ieguldīti baznīcas būvēšanā, iznāk 100 tūkstoši ASV dolāru, vēl būtu vajadzīgi 150 tūkstoši latu. Tad, jādomā, pietiktu arī apkārtējās vides sakārtošanai un gailim baznīcas torņa galā.
Dievnama celtniecība sākās 2004. gada vasarā. Kad plānojat to pabeigt?
Bībelē teikts – ja Dievs to namu necels, tad arī cilvēks to neuzcels. Mums pašiem nav līdzekļu, lai kapitālos darbus turpinātu. Taču ceram, ka mūs tāpat kā agrāk atbalstīs.
P.S. Jāpiebilst, ka Ozolniekos, kur jūtams būvniecības “bums”, top arī baptistu baznīca. Interesanti, ka arī tā iecerēta Skolas ielā netālu no Ozolnieku vidusskolas. Patlaban tiek veikti zemes uzmērīšanas darbi.
