Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība daudzus pieradinājusi pie tā, ka norēķināties, izmantojot internetu, ir ierasti. Ne mazums izmanto arī tādu pakalpojumu kā iepirkšanās interneta veikalos.
Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība daudzus pieradinājusi pie tā, ka norēķināties, izmantojot internetu, ir ierasti. Ne mazums izmanto arī tādu pakalpojumu kā iepirkšanās interneta veikalos. Nekur nav jāiet – sēdi pie datora, spaidi pogas, līdz kārotā manta nonāk virtuālajā iepirkumu grozā. Atliek veikt virtuālās naudas transakciju, un pēc kāda laika kurjers mantu piegādās pie pašām namdurvīm. Lēti un ērti. Tiktāl par pirkumiem, kurus veicam, neaptaustot preci, pirms to iegādājamies. Gan jāpiebilst, ka pirkt zināmā mērā “kaķi maisā” varbūt daudzi neuzdrošināsies.
Tomēr, ko teikt, ja līdzīgā veidā iegādājamies mājokli. Vairs nav runas par dažiem desmitiem vai simtiem latu. Tie ir daudzi desmiti tūkstoši latu. Turklāt šādu summu iztērēt vairums cilvēku atļaujas tikai reizi mūžā.
Ikviens internetā var iepazīties ar desmitiem un simtiem piedāvājumu savīt nākamo ģimenes ligzdiņu kādā no jaunbūvējamiem ciematiem. Paskaties un, ja patīk, liec grozā, samaksā un būsi īpašnieks. Preci pie durvīm nepiegādās, bet, dodoties to apskatīt, jūs varat piedzīvot pamatīgu pārsteigumu.
Par to šonedēļ vēlreiz varēja pārliecināties konferencē par pašreizējo situāciju teritorijas plānošanā, kā arī jaunu ciematu būvēšanu. Tieši pēdējos gados lavīnveidā uzradušies dažādu investoru piedāvātie jaunbūvējamie ciemati, kas konferencē bija uzmanības degpunktā. Pirms pusotra gada tādi piedāvājumi pārsvarā bija Rīgas tuvumā, bet tagad jaunu ciematu būvniecība “atkāpusies” ievērojami tālāk. Kā uzsver speciālisti, kas ar nekustamo īpašumu nodarbojas ikdienā, sagaidāms, ka tiks apbūvētas visas daudzmaz piemērotās aramzemes stundas brauciena attālumā no Rīgas. Atgriežoties pie sākumā minētā “kaķa maisā”, jāteic, ka ir pietiekams iemesls būt piesardzīgiem, pirms slēgt jebkādus nākamās būvniecības līgumus. Ja māja būs uzcelta daudzmaz kvalitatīvi, nav garantiju, ka tāpat būs ar solīto infrastruktūru – ceļiem, kanalizāciju un ūdensvadu, gāzi, sakariem un pat elektropiegādi.
Vispirms jau par to, vai vērts izvēlēties nākamo dzīvesvietu kādā no topošajiem ciematiem, jāizšķiras pašam nākamajam mājas īpašniekam. Tiek ieteikts vietējā pašvaldībā uzzināt, vai šai teritorijai ir izstrādāts perspektīvās attīstības plāns, varbūt pat detālais plānojums, kurā būtu norādītas iecerētās komunikācijas. Konferencē bieži tika minēts, ka visi šie dokumenti vai nu sagatavoti formāli, vai to nav vispār. Turklāt var minēt, ka daudzi topošie namīpašnieki ar ciemata būvētāju ir parakstījuši līgumu, kurā minēts, ka ciemata infrastruktūra tiks izveidota tikai vienu vai divus gadus pēc jaunās mājas apmešanas. Ko darīt līdz tam? Te nu jāteic, ka joprojām neesam raduši līdz galam izlasīt dokumentus, kurus parakstām.
Faktiski pašvaldība, kas izdevusi atļauju ar šādiem noteikumiem uzbūvēt jaunu ciematu, iedzinusi “šaurajā bezizejā” pati sevi. Agri vai vēlu tieši uz vietējo pašvaldību dosies neapmierinātie jaunbūvju īpašnieki un iemītnieki, pieprasot, lai tā par saviem līdzekļiem būvē ceļus, ierīko ūdeni un kanalizāciju. Cerams, ka lielāku skaidrību ieviesīs grozījumi likumdošanā, kas noteiks daudz iespaidīgāku pašvaldību amatpersonu atbildību par izsniegtajām būvniecības atļaujām visiem, kam nagi niez izmēģināt sevi kā būvuzņēmēju ciematu celtniecībā.
Tikmēr jāatgādina, ka daudzi, slēdzot līgumu par zemes iegādi mājas celtniecībai, var nopirkt tikai sapni par savu mitekli. Turklāt iespējams, ka būsiet iekritis parādu jūgā līdz pat mūža beigām, tā arī ne dienas nenodzīvojis cerētajā laimes ligzdiņā.
Cik dzirdēts, dažs labs uzņēmējs jaunceļamos ciematus sāk piedāvāt arī mūsu pusē. Atliek vien atgādināt – jānomēra vairāk nekā septiņas reizes un vēl pāris reižu jākonsultējas pie speciālistiem.
