Otrdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji vairākas stundas cīnījās ar liesmām ugunsgrēkā Pavasara ielā.
Otrdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji vairākas stundas cīnījās ar liesmām ugunsgrēkā Pavasara ielā. Tiek lēsts, ka par notikušo operatīvajiem dienestiem ziņots pārāk vēlu, tāpēc nav izdevies nosargāt abas dzīvojamās mājas.
“Ziņas” jau rakstīja, ka otrdien ap pulksten trijiem pēcpusdienā Pavasara ielā aizdegās šķūnīši, no kuriem liesmas pārmetās uz tuvējām mājām. Cilvēki ugunsnelaimē necieta, taču materiālie zaudējumi varētu būt iespaidīgi.
Vairāki iedzīvotāji kritiski vērtēja ugunsdzēsēju darbu notikuma vietā, taču, kā noskaidroja “Ziņas”, operatīvā dienesta gausumam bijuši objektīvi iemesli. “Kad ieradāmies notikuma vietā, liesmas jau bija pārņēmušas visu šķūnīti apmēram 60 kvadrātmetru platībā, turklāt uguns bija tikusi klāt arī divstāvu koka mājai, saimniecības ēkai un pagalmā novietotajai automašīnai. Uzskatu, ka dzēsēji tika izsaukti krietni par vēlu, tas liedza degšanu apturēt laikus,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Leons Stablinieks.
Tā kā dega vairāki objekti vienlaikus, turklāt pastāvēja gan degošās automašīnas, gan gāzes pievada sprādziena briesmas saimniecības ēkā, ugunsdzēsēji centās dzēst bīstamākās vietas, jo visas platības aptveršanai sākumā nepietika cilvēku. Vēlāk piebiedrojās arī kolēģi no Elejas un Olaines. Ugunsdzēsēji strādāja ar četrām šļūtenēm, tā divu minūšu laikā iztērējot līdzi atvesto ūdeni. Tā kā blakus degošajām ēkām ūdens ņemšanas vietas nebija, pagāja laiks, līdz tas tika pievests no vairākus kvartālus attālajiem hidrantiem. Pēc tam tika izveidota apmēram 300 metru gara šļūteņu līnija ūdens piegādei, taču to sabojāja pāri braucošais autobuss. Dzēšanu apgrūtināja lielais karstums degšanas laikā – kusa pat automašīnas alumīnija detaļas. Ugunsdzēsējiem arī uzreiz neizdevās no nama iekšienes nokļūt uz jumta, jo mājas iemītnieki izejas lūkai bija uzlīmējuši tapetes, kas padarīja to nepamanāmu.
“Pārmest nolaidību noteikti nevar nevienam darbiniekam, jo visi strādāja pēc labākās sirdsapziņas, taču mēs neesam dievi un nespējam visu, tāpēc arī daudz ko saglābt neizdevās,” piebilda L.Stablinieks.
