Sieviete – uzņēmēja laukos. Vircavas pagasta tūrisma mītnes «Ielejas» saimniece Ieva Briģe pēc pieredzes zina teikt – lai par tādu kļūtu, vajag būt trakam ar savu ideju (labā nozīmē) un uzņēmīgam, visu laiku atgādinot sev: «Es to varu un izdarīšu!».
Sieviete – uzņēmēja laukos. Vircavas pagasta tūrisma mītnes “Ielejas” saimniece Ieva Briģe pēc pieredzes zina teikt – lai par tādu kļūtu, vajag būt trakam ar savu ideju (labā nozīmē) un uzņēmīgam, visu laiku atgādinot sev: “Es to varu un izdarīšu!”
Sākuma solis pretī savam pirmajam patstāvīgajam biznesam tika sperts pērn. Uzņēmumu SIA “Māras muižiņas” I.Briģe nodibināja 2004. gada 16. septembrī. Tā ēkā ar interesantu vēsturi un senatnes smaržu viņa sāka veidot viesu māju.
Ideja, ko celt un nest
Tur kādreiz bijusi Mazelejas muiža. Taču Jelgavas rajonā ir vēl viena ar tādu pašu nosaukumu. Padomju laikā šī 1924. gadā celtā muiža bija jāpārdēvē. Nokristīja par Ielejām, noņemot “maz” un pieliekot i.
“Šo māju nopirka mani vecāki 1989. gadā. Esam te kopuši lopus, visādi saimniekojuši,” atmiņās pakavējas I.Briģe. Taču tagad viņa apņēmusies īstenot savu ideju, kas briedusi veselus desmit gadus! “Man ļoti gribējās izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. Kāpēc tieši lauku tūrisms? Tas šķita piemērotākais. Tas, ko es ar interesi spētu celt un nest. Bet vispirms vajadzēja pamācīties, apskatīties, kā tas notiek citur Eiropā,” stāsta Ieva. Savs bizness nav joka lieta, arī viņas izvēlētā nozare prasa daudz. “Viegli nav. Uzņēmumam, kas tikko sācis darboties un kam vēl līdz galam nav izkristalizējies darbības un attīstības plāns, ļoti grūti atrast finansējumu,” zina stāstīt I.Briģe. Kredītsaistību “Māras muižiņām” nav. Toties uzņēmēja raksta projektus. Optimistiskākā prognoze vēsta, ka ES struktūrfodu līdzekļi atkal būs pieejami gada beigās. “Finansiālās grūtības ir dominējošās, taču viegli nav arī tādēļ, ka lauku tūrismā ir milzīgs darba apjoms. Nevaru pieņemt dārznieku, pagaidām tā pienākumus veicu pati. Vēl ir neparedzēti nepatīkami pārsteigumi, piemēram, pļāvējs un krūmgriezējs neatbrauc kā solījuši un tamlīdzīgi. Ēku uzturēt kārtībā vien ir pamatīgs darbs. Vasarā droši vien ņemšu kādu palīgu. Līdz šim visu esmu darījusi pati, tāpēc, kā smejos, esmu šeit priekšniece, vietniece un arī sētniece.”
“Mājas un bizness vienuviet – tas nav man”
Pieredze savu jau ir iemācījusi. Divas reizes I.Briģei nācies vienuviet gan dzīvot, gan strādāt. Ar vīru kopīgs rūpals agrāk bijis zemnieku saimniecība. “Trešo reizi to vairs nevēlējos pieļaut. Ja mājas un darbs saplūst, nepadarītais un problēmas, kas nenoliedzami biznesā pastāv, ir 24 stundas diennaktī. Man tas neder. Tas ir psiholoģiski grūti. Protams, beigts jau tu nebūsi, bet zūd jēga un dzīves spars. To visu saku, protams, tikai par sevi. Tomēr šķiet, ka ar daudziem, kas dzīvo laukos, jau tā ir noticis. Cilvēki iesūno. Man arī reiz bija tāda vienmuļība. Taču tagad dzīvoju Ozolniekos un, kad citi brauc strādāt uz Rīgu, es – šurp,” smaida Briģes kundze.
Labi jūtams muižas šarms
Lai arī īstos viesu izmitināšanas apgriezienus māja vēl tikai gatavojas uzņemt, saimniece prāto: “Man šeit patīk, tātad māja, vide, apkārtne varētu šķist jauka arī citiem. Domāju, viesi brauks šurp atpūsties.” Un kā nu ne, ja daba, īpaši vasarā, ir tik pievilcīga, nomierinoša un iedvesmojoša. Izejot pa Ieleju sētas durvīm, kas reiz bijusi parādes ieeja, skats uz aleju un parku paveras pārsteidzoši skaists. Labi jūtams muižas apkārtnes šarms. I.Briģe apsaimnieko 5,5 hektārus.
Viesi varēs nomāt visu māju, pirtiņu, telpas viesībām un semināriem vai atsevišķas istabas. No jūlija – arī vienkārši naktsmītnes. Vēl saimniece nodarbojas ar dārzeņkopību un ciemiņiem piedāvās arī turpat audzētus burkānus.
I.Briģei tuvas ieceres saistās arī ar aktīvo tūrismu. Lai viesi atbrauktu uz vairākām dienām un viņiem šai laikā būtu ko darīt, ciemiņus plānots iesaistīt interesantās avantūrās. Jau jūlijā ģimenes pēc apraksta tuvākajā apkārtnē varēs doties meklēt “apslēptos dārgumus”, bet pēc tam visi kopā ieturēt maltīti. Vēl nākotnē saimniecei ir plāns izveidot lauku un meža taku, kā arī velosipēdistu maršrutu. Tajā varētu iekļaut pieturvietas ne vien pie Pēterlauku dzirnavām un citām apskates vērtām vietām tuvākajā apkārtnē, bet arī kādā Platones pagasta saimniecībā, ar ko Ieva sadarbojas. Tur var pat makšķerēt, peldēties un izbraukt ar laivām.
Viens kā piens saskābst
Pēc mēneša naktsmītnē varēs uzņemt pirmos viesus. Uz pirti gan tie jau bijuši. “Cilvēki interesējas par atpūtas iespējām tuvāk dabai, taču ar konkurenci lauku tūrismā Jelgavas rajonā tā ir, kā ir. Šur tur piedāvā tādus pakalpojumus, bet pamaz,” spriež I.Briģe. Viņa piekrīt, ka lauku tūrismā ļoti svarīga ir atpazīstamība un informācija par mītni. Tādēļ uzņēmēja ir reģistrējusies Valsts tūrisma attīstības aģentūrā kā tūrisma pakalpojumu sniedzēja, arī rajona tūrisma informācijas centrā. Izveidota Ieleju mājas lapa internetā, kas pagaidām tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama. Vēl Ieva iesaistās sabiedriskās aktivitātēs – lauku sieviešu apvienības rīkotajās, kā arī darbojas Jelgavas lauku partnerībā “Lielupe”. “Laikam tā ir, ka uzņēmējs pēc savas būtības ir vientuļš. Padotie ir darbinieki, nevis sava kompānija, iespējams, sabiedriskās aktivitātes to aizstāj,” domā I.Briģe, “ja cilvēks ir vientuļš, viņš kā piens agri vai vēlu saskābst. Var redzēt, ka apkārt daudzi jau ir saskābuši. Tas nekas, ja kādudien zāli nenopļaušu, bet, ja zudīs interese, tas būs traģiskākais brīdis.”
***
Ieva Briģe, uzņēmēja
33 gadi
Dzīvo Ozolniekos
Strādā Vircavas pagastā, 12 kilometru no Jelgavas
Studējusi LLU Lauksaimniecības fakultātē
Patlaban apgūst zināšanas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, būs psiholoģijas skolotāja
Papildinājusi praktiskās iemaņas, gadu mācoties Somijā un trīs mēnešus Holandē
Precējusies, vīrs Zigmārs
Audzina divus bērnus – Tomu (5) un Madaru (4)
Patīk braukt ar velosipēdu, ceļot un lasīt grāmatas
