Pēc ilgām sabiedrības un arī deputātu diskusijām domes sēdē pieņemts lēmums atjaunot prezidenta Jāņa Čakstes pieminekli tā agrākajā novietnē – pie Vēstures un mākslas muzeja ēkas.
Pēc ilgām sabiedrības un arī deputātu diskusijām domes sēdē pieņemts lēmums atjaunot prezidenta Jāņa Čakstes pieminekli tā agrākajā novietnē – pie Vēstures un mākslas muzeja ēkas.
Ar nolūku vai nejauši, bet lēmumā no muzeja nosaukuma «izkritis» Ģ.Eliasa vārds.
Deputāts, pilsētas galvenais arhitekts un Čakstes piemiņas komitejas valdes loceklis Kaspars Riekstiņš domei lika priekšā divus lēmumprojekta variantus. Pirmais no tiem balstīts uz Čakstes piemiņas komitejas vairākuma viedokli, ka piemineklis būtu izvietojams skvērā pie Trīsvienības baznīcas torņa un tā atjaunošanai jāizsludina konkurss. Otrs, kas pieņemamāks pilsētas galvenajam arhitektam un esot arī aptuveni 200 jelgavnieku rakstiski atbalstīts, piemineklis jāatjauno tā agrākajā novietnē pie muzeja ēkas un jālūdz tēlniekam A.Jansonam pieminekli izgatavot.
Dome balsoja par otro variantu un uzdeva Kaspara Riekstiņa vadītajai arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai organizēt J.Čakstes pieminekļa un apkārtējās vides labiekārtojuma projekta izstrādāšanu līdz 1. novembrim.
Dienu pirms sēdes domē pienākusi vēstule no Zviedrijas, Eliasa fonda priekšsēdes Izabellas Cielēnas. Tajā kategoriski iebilsts pret Ģ.Eliasa pieminekļa pārvietošanu, kas kļūst neizbēgama, ja savu agrāko vietu pie muzeja ēkas ieņem J.Čakste. Domes sēdē šīs vēstules saturs netika izklāstīts.
Pieminekļa pārvietošanas gadījumā Eliasa fonds gatavojas iesniegt savus argumentus un prasības Kultūras ministrijā. Kaspars Riekstiņš sarunā ar «Ziņām» gan skaidroja, ka pārvietošana varētu būt minimāla, jo saskaņā ar domes lēmumu Ģ.Eliasa krūšutēls saglabājams un kompozicionāli iekļaujams muzeja telpiskajā vidē, taču arhitekts tomēr pagaidām nebija pārliecināts, ka lēmums noteicis Čakstes pieminekļa atjaunošanas galīgo variantu.
