Piecdesmit gadu ilgais padomju okupācijas laiks atstājis daudzus varai nevēlamu upuru kapus, kuru vietas nav zināmas.
Piecdesmit gadu ilgais padomju okupācijas laiks atstājis daudzus varai nevēlamu upuru kapus, kuru vietas nav zināmas.
Vidzemes kapsētās bieži redzamas piemiņas zīmes tiem, kas savā tēvu zemē vairs neatgriezās. Zemgalē tas nav tik plaši novērojams. Taču tas ir nepieciešams, lai turpmākās paaudzes apzinātu un turētu godā to cilvēku piemiņu, kas gājuši cauri vienam no drūmākajiem latviešu tautas pastāvēšanas laikiem. To gaida represētie, viņu piederīgie un novadnieki. Svētbirzē vajadzīga upuru piemiņas siena ar svešumā uz mūžiem palikušo vārdiem un uzvārdiem.
Mūsdienās tikai retais atceras plaši pazīstamā skolotāja Pētera Gustava vārdu. Viņš ir ķīmijas mācību grāmatu autors, ilgus gadus strādājis Lauksaimniecības vidusskolā, bijis vakarskolas direktors, Hercoga Pētera ģimnāzijā vadījis mazpulku organizāciju. 1940. gada vasarā, sākoties padomju okupācijai, P.Gustavs paslēpās Ventspilī. Jelgavā viņš atgriezās vācu laikā un turpināja pedagoga darbu. Viņa ģimeni skāra 1949. gada 25. marta deportācija. Skolotāja ciešanas un pazemojumi beidzās 1949. gada 26. septembrī. Klātesošie tuvinieki viņu slepus apbedīja Sibīrijas stepē 29. septembrī. Kopiņai pāri vairākas reizes pārdzina govju baru, lai to nevarētu atrast kapu izlaupītāji.
P.Gustava māsas Cecīlijas Gustavas (1897 – 1937), nošautas Maskavā, un dēla Ērika Gustava (1912 – 1940), Baigā gada upuru, kapuvietas arī nav zināmas.
Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) sadarbībā ar Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļu ierosina ziedojumu vākšanu, lai uzceltu Gustavu dzimtas kapuvietā Tērvetes kapsētā piemiņas zīmi – pieminekli P.Gustavam un viņa piederīgajiem, kas gāja bojā padomju genocīdā pret latviešu tautu. Ziedojumi iemaksājami JLB birojā Jelgavā, Lielajā ielā 13 – 15, LV – 3001, reģ.nr. 000800365, vai bankas kontā nr.LVO7UNLA0008100700084 ar norādi “P. Gustava piemiņas fondam”.
