Kas rada Pilsētas svētku izjūtu?
Kas rada Pilsētas svētku izjūtu? Ne jau daudzviet un daudzreiz skatāmais, klausāmais un izmēģināmais, bet tās norises un lietas, kurās vēl jūtams darinātāju roku siltums, kas raksturīgas tieši šai pilsētai, gatavotas īpaši tās svētkiem – oriģinālas un drosmīgas ieceres, kādu Jelgavas 740. jubilejas svinībās netrūka. Muzikālo ieceru īstenošanās kļuva par svētku skaistāko iespaidu avotu. Savukārt vizuālās mākslas norises atstāja vielu pārdomām par nozīmīgo vietu programmā, ko tās būtu varējušas aizpildīt, un par to, kas šai sakarā būtu apsverams, domājot par nākamajiem svētkiem.
No Jelgavas 740. jubilejas svētkiem to apmeklētājiem vislabākajā atmiņā noteikti paliks mākslinieciski spilgtu, satura/pasniegšanas ziņā oriģinālu koncertu programma. Svētku ieskaņas vakarā tas bija rokoperas “Lāčplēsis” fragmentu iestudējums, kas kultūras namā tapis galvenokārt pašu jelgavnieku radošajiem spēkiem un sevišķi priecēja ar populārās mūzikas lieldarba aktualizēšanas faktu – 17 gadu pēc pirmiestudējuma (Latvijas mēroga notikums; un ne tikai Latvijā pamanīts: kā pavēstīja aģentūrā “Kultūra”, vesels autobuss īpaši uz šo izrādi mērojis pat tālo ceļu no Tallinas). Latvijas baznīcai netradicionālā programma koncertā Sv.Annas dievnamā sestdien mērķi rosināt jelgavniekus būt radošiem, atvērtiem jaunajam sasniedza pārliecinoši – sevišķi spoži uzmirdzot Riharda Dubras “Lux aeterna” meiteņu saksofonkvarteta “N[ex]t” sniegumā, apliecinot, ka saksofons ne mazākā mērā kā rotaļīgi džezisks spēj būt izjusti meditatīvs. To, ka Jelgavas skolu koriem ir “pa kaulam” spēcīgs koncerts ar dziesmu svētku repertuāru, daiļrunīgi apliecināja jau skates rezultāti. Iecere dzima kopmēģinājumā, paužot sajūsmu par jaunajām dziesmām. Vēlēšanās priekā dalīties ar citiem piepildījumu guva atraktīvā koncertā kultūras namā svētdien.
Plašāks nekā pagājušogad bija JPPA “Kultūra” sadarbības partneru loks – iestādes, organizācijas un uzņēmumi no pašu mājām un sadraudzības pilsētām. Sadraudzības pilsētu pārstāvji plaši un veiksmīgi iesaistījās vizuālās un tautas mākslas norisēs (lietuviešu amatnieki bija sastopami arī Amatu dienā). Dzīvāka nekā pagājušogad bija pilsētas iestāžu, organizāciju, uzņēmumu sadarbība programmas bagātināšanā – gan ar sarīkojumiem, kuru iekļaušanu programmā noteica laika sakritība, gan tādiem, kuru rīkošanas iemesls bija Pilsētas svētki. Sadarbībā ar Izglītības pārvaldi noritēja skolēnu koru koncerts. Ik dienu lekciju par pilsētas vēsturi piedāvāja Jelgavas muzejs. Arī šogad Jelgavas nacionālo kultūras biedrību tautiskajās “sētās” varēja paviesoties Amatu dienas apmeklētāji. Divas – ukraiņu un latviešu – biedrības sarūpēja izstādes muzejā, bet Jelgavas Latviešu biedrība savā mītnē svētdien rīkoja atvērto durvju dienu. Par vienu no trim svētku norišu centriem sestdienas priekšpusdienā kļuva Raiņa parks, kur ritēja BJC “Junda” mācību gada noslēguma sarīkojuma koncerti un bija aplūkojamas izstādes (to daļa – atjautīgi noformētie krēsli, katrs par kādas darbnīcas tēmu, – svētku gājiena vakarā bija skatāmi Hercoga Jēkaba laukumā). Dejas svinētājiem nedēļas nogales naktīs piedāvāja abi mūzikas klubi: “Jelgavas baltie krekli” – ierasto latviešu mūzikas diskotēku un “Tonuss” – elektroniskās mūzikas mākslinieku uzstāšanos.
Pagājušogad lietus bija “līdzvainīgs” Pilsētas svētku galveno sarīkojumu izgāšanā. Šogad labvēlīgie laika apstākļi veicināja apmeklētību, kas, pēc aģentūras “Kultūra” aplēsēm, četrās svētku dienās sasniedza 30 tūkstošu. Viņu vidū sastapti ne vien viesi no tuvējām pilsētām un kaimiņvalstīm, bet arī, piemēram, Vācijas.
Ja neskaita dažus gājienā redzētus tēlus un lozungus, kā arī brīvdabas skatuves noformējumu, jubilejas svētku tēmas “Jelgava – mūsu mājas” iedzīvināšana bija uzticēta vides mākslas akcijai. Daļu tās uzņēmās Šauļu un Pērnavas mākslinieki; viņu interaktīvie darbi Hercoga Jēkaba laukumā bija apskatāmi no ceturtdienas pēcpusdienas. Daļa bija idejas autoru jelgavnieču Līvas Dudarevas un Diānas Lukjanskas ziņā. Viņu versija par mājīgumu pilsētā paredzēja pilsētvidē izvietot mākslinieciski apdarinātas mēbeles un sadzīves priekšmetus un padarīt tos par interaktīvu norišu vietām: ar aktieriskām performancēm aicināt pilsētniekus piedalīties mājīguma vairošanā, izmantot priekšmetus to sākotnējos funkcionālajos nolūkos – tā, it kā tie atrastos nevis uz ielas, bet dzīvoklī. Priekšmetu, vietu skaits un norišu vēriens būtiski atpalika no sākotnēji paustās ieceres (“Ziņu” 15. aprīļa numurā), kāpēc akcija kopumā daudziem (iespējams, vairumam) jelgavniekiem un svētku viesiem palika nepamanīta. Viens no svētku programmas galvenajiem mīnusiem bija tas, ka trūka norišu koncertu un citu “lielo notikumu” starplaikos, kas, radot nepārtrauktības iespaidu, uzturētu svētku noskaņojumu pilsētā. Vides mākslas akcija, īstenota daudzviet pilsētā un tā, lai rosinātu interaktivitāti, būtu varējusi kļūt par labāko iespējamo šādu “saistvielu”.
Par intereses trūkumu Hercoga Jēkaba laukumā, tiesa, nevarēja sūdzēties ne jelgavnieču izkrāsotie un izvietotie krēsli, vannas un televizori, ne Melana Sepa “monumentālais” metāla “šūpuļsēdeklis”, ne Nijoles Sitonītes ķēžu šūpuļtīkls. Tiesa, mēbeles, maigi izsakoties, ne vienmēr tika izmantotas tām paredzētājam nolūkam. Un visnepatīkamākais apliecinājums tam, ka vides mākslas objektus Jelgavā joprojām apdraud huligānisms un, turpmāk, rīkojot ko līdzīgu, jādomā par rūpīgāku apsardzi, bija gadījums ar Ulara Kallaua “apšlipsotajiem” jeb “pilsētnieciski civilizētajiem” kokiem kultūras nama priekšā: pēc zagļu “vizītēm” divās naktīs no vismaz desmit kaklasaitēm ekspozīcijas vietā bija palikusi tikai viena…
Ne pirmo gadu kā ērts brīvdabas norišu centrs no koncertu un atrakciju vietu izvietojamības viedokļa sevi attaisno skvērs aiz kultūras nama. Atbildot uz pamatoti izskanējušajiem pārmetumiem par celiņu slikto segumu un neestētisko skatu uz noplukušo kultūras nama fasādes pagalma daļu, aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics teic, ka šīs vietas norišu slodze aktualizējusi jautājumu par skvēra infrastruktūras uzlabošanu arī Domes vadībā, kas pēdējā laikā apsver iespējas šim nolūkam naudu atrast.
***
Pilsētas svētku plusi un mīnusi
+ Mākslinieciski spilgtu, satura/pasniegšanas ziņā oriģinālu koncertu programma
+ Sadraudzības pilsētu pārstāvju veiksmīga iesaistīšanās vizuālās un tautas mākslas norisēs
+ Pilsētas iestāžu, organizāciju, uzņēmumu sadarbība programmas bagātināšanā
+ Laba apmeklētība, ko veicināja labvēlīgie laika apstākļi
– Nepārliecinoši sevi pieteica vides mākslas akcija “Jelgava – mūsu mājas”
– Trūka norišu “lielo notikumu” starplaikos, kas, radot nepārtrauktības iespaidu, uzturētu svētku noskaņojumu pilsētā
– Huligānisms – vides mākslas objektu apdraudētība
– Skvēra aiz kultūras nama – brīvdabas norišu centra – infrastruktūras sliktais stāvoklis
