Intervijā raidstacijai BBC nu jau bijušais Francijas premjerministrs Žans Pjērs Rafarēns par savas valsts pilsoņu skaļo «nē!» ES konstitucionālajam līgumam sacīja: «Es allaž zināju, ka sabiedriskā doma nopeļ to, kas ir veselīgs nācijai».
Intervijā raidstacijai BBC nu jau bijušais Francijas premjerministrs Žans Pjērs Rafarēns par savas valsts pilsoņu skaļo “nē!” ES konstitucionālajam līgumam sacīja: “Es allaž zināju, ka sabiedriskā doma nopeļ to, kas ir veselīgs nācijai.” Šajos vārdos spilgti atspoguļojas varas pārliecība – tikai viņi ir vienīgie, kas zina, kā dzīvot pareizi, skaisti un laimīgi. Ļoti labi izbijušā Francijas valstsvīra vārdus papildināja filosofs Igors Šuvajevs Jāņa Dombura vadītajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Viņš visas ES dalībvalstis nosauca par fikcijām. Pareizāk būtu teikt, šo valstu politisko eliti, kam šķiet, ka tā vislabāk zina, ko vēlās tie, kuru vārdā un, galvenais, labā strādā valsts pilsoņi. Tagad jau zināmie Francijas un Nīderlandes referendumu rezultāti apstiprina filosofa apzīmējumu. Abu valstu politiķu iedomātais tālākās attīstības scenārijs tiešām bijusi fikcija.
Jāteic, ka Nīderlandē referendumam bija tikai informatīvs raksturs, jo konstitucionālais līgums jāratificē parlamentam. Un arī šajā gadījumā parādās politiķu atrautība no savas valsts iedzīvotājiem. Astoņdesmit procentu Nīderlandes parlamenta deputātu bija gatavi ratificēt šo dokumentu. Referendums parādīja, ka vairāk nekā sešdesmit procentu iedzīvotāju to nevēlas. Ne jau visi, kas balsoja Francijā, Nīderlandē un Latvijā, zina, kas ir šis daudzinātais konstitucionālais līgums, ko ratifikācija nozīmē tagad un nākotnē. Iedzīvotāji referendumos pateica to, ko domā par savu valstsvīru iedomāto fikciju. Iedzīvotājiem tā nav vajadzīga.
Runājot par Latviju konstitucionālā līguma sakarā, pašlaik var sacīt, ka mūsu deputāti atbalstīja valdības vīru un sievu “izsmadzeņoto” domu par to, kas ir labs un izdevīgs mūsu iedzīvotājiem. Vakar Saeimā ar pārliecinošu balsu pārsvaru mūsu deputāti nelika šausmās trešo reizi nedēļas laikā nodrebēt “Briseles gudrajiem”. Attaisnojām uz mums liktās cerības, ka nebūsim trešā valsts, kas dažu dienu laikā saka “nē!” pašreizējam konstitucionālā līguma tekstam. Pareizāk teikt – mums tas nebūtu atraidījums līgumam. Bet vakar, līgumu neratificējot, mēs būtu pateikuši: “Mēs te vēl paskatīsimies, padomāsim un izlemsim, kas Latvijai izdevīgāk.” Var piekrist “Eiropas kustības Latvijā” prezidenta Andra Gobiņa sacītajam, ka “ir salīdzinoši maza iespējamība, ka varētu stāties spēkā pašreizējā dokumenta redakcija, ja pret to balsojusi Francija. Ja ratifikācijas process turpināsies, šis dokuments būs jāmaina”, un ka “Nīderlandes balsojums pret ES konstitūciju ir smags trieciens ES attīstībai, kas tagad ir uz laiku pārtraukta vai smagi apgrūtināta”.
Par to, ka valsts elite un “pārējā Latvija” dzīvo gluži kā dažādās dimensijās, varēja pārliecināties arī “Ziņas”, trešdien tiekoties ar premjerministru Aigaru Kalvīti. Uz jautājumiem, kāpēc iedzīvotāju balsojums divās ES dibinātājvalstīs bija negatīvs vienotai Eiropas konstitūcijai, atbildes neatšķīrās no iepriekš dzirdētā – neapmierinātība ar valdības darbību, bailes no sociālās drošības samazināšanās, nevēlēšanās kaut ko mainīt, nevēlēšanās ES sastāvā redzēt jaunas dalībvalstis un tā tālāk. Kalvīša kungs tā arī neatbildēja uz jautājumu, kāpēc iedzīvotāji tā domā. Varbūt viņi tiešām to nevēlas? Varbūt politiķu izdomātās konstrukcijas vajadzīgas tikai viņiem pašiem? Tagad šos un daudzus citus jautājumus viņiem vajadzētu pavaicāt pašiem sev un atrast uz tiem atbildes.
Lai nu kā, bet Latvija pievienojusies tām deviņām valstīm, kas ES konstitūciju jau ir apstiprinājušas. Vēl priekšā tautas nobalsošana astoņās dalībvalstīs. Kā jums šķiet, kāds varētu būt rezultāts?
