Divas no knišļu sugām, kas pārtiek no asinīm, labvēlīgo laika apstākļu ietekmē strauji savairojušās, īpaši Latgalē – Aiviekstes un Pededzes baseinos.
Divas no knišļu sugām, kas pārtiek no asinīm, labvēlīgo laika apstākļu ietekmē strauji savairojušās, īpaši Latgalē – Aiviekstes un Pededzes baseinos. No šo kukaiņu kodieniem gājuši bojā jau 507 dzīvnieki. Tie ir zaudējumi pārsimts tūkstošu latu apmērā, pieņemot, ka piena govs cena tirgū ir no 300 līdz 500 latiem.
Par to, kas ir knišļi, kāpēc to šogad ir tik daudz un kā pret tiem cīnīties, lūdzām pastāstīt profesoru Artūru Priedīti.
Siluets knišļu mākonī
Knišļiem jeb simulīdiem ir četras attīstības stadijas, trīs notiek ūdenī – labi tekošā, dzidrā un tīrā upītē. Tieši tādēļ Sibīrijas kalnu upju apvidū to ir ļoti daudz. Arī Donavas baseinā tā ir viena no nelaimēm, kā dēļ liellopu ganāmpulki bieži iet bojā. Kāds zoologs zinājis stāstīt, ka knišļu Sibīrijā ir tik daudz, ka, ejot pa mežu raitā solī un ātri atskatoties atpakaļ, aiz muguras melnajā kukaiņu mākonī var sazīmēt savu siluetu.
Latvijā knišļi lielās masās savairojas periodiski. Līdzīgi noticis pirms gadiem desmit. Kukaiņu vairošanās potenciāls ir ļoti liels, bet viss atkarīgs no laika apstākļiem. Stāvošā ūdenī knišļi iet bojā. Pēc kāpura attīstības izveidojas kūniņa, no tās vēlāk izlido pieaugušais simulīds. Šogad pēc atplūdiem, iestājoties mitram laikam, no kūniņām izšķīlās gandrīz visi pieaugušie īpatņi, kas izraisīja masveida to savairošanos. Ja laiks šajā periodā būtu bijis sauss un saulains, lielākā daļa aizietu bojā. Varbūt masveida savairošanos veicināja arī labi kāpuru barošanās apstākļi upēs. Ja pieaugušo kukaiņu lidošanas periodā pieturas auksts laiks (zem 8 – 9 grādiem), daudz knišļu aiziet bojā.
Simulīdi galvenokārt mīt krūmājos, mežos divu līdz trīs un pat vairāk metru augstumā no zemes. Zālē tie uzturas maz – dienas laikā labi ja kādi pieci līdz desmit procenti. Knišļiem ir divi aktivitātes periodi. No rīta ap pulksten sešiem septiņiem līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem dienā un vakarā – no pulksten 17 līdz 22. Tad tie lielā skaitā sastopami lidojam, pārējā laikā tie guļ un nav tik aktīvi.
Knišļa pusdienas
Knišļi ir ļoti gudri kukaiņi. Vispirms mātīte uzlido uz neaizsegtas ādas daļas un dažu sekunžu laikā atrod maigāko vietu. Tur tā iedur snuķīti un ievada anestezējošu vielu – izdara tā, lai cilvēks to nejūt un nenosit uzreiz kā odu vai dunduru. Vienlaikus tiek ievadīta arī viela, kas neļauj asinīm sarecēt, – antikoagulants. Vēlāk knislis pagrauž apkārtni kniepadatas galviņas lielumā, lai nāktu asinis, limfa, un četras piecas minūtes mierīgi ietur maltīti. Tikai tad sākas nieze.
Knišļi nav tik indīgi, taču, kad šo kukaiņu tūkstoši uzbrūk lopam, kopā sanāk kodienu letālā deva. Sešu septiņu stundu laikā mājlops aiziet bojā. Lielas antikoagulantu devas dēļ mājlopiem rodas asins izplūdumi iekšējos orgānos un parādās vispārējas saindēšanās pazīmes. Cilvēku bojāejas gadījumi nav tik daudz aplūkoti.
Nevajag taupīt zinātnei
Knišļu sugas Latvijā ir pārāk maz pētītas. Bet šo to par tām zinām. Profesors spriež: “Arī tagad, kad vēstīja par nelaimi Latgalē, vajadzēja sasaukt kopā visus speciālistus – veterinārārstus, entomologus – un izrunāt, ko un kad darīt. Tad varbūt rezultāti būtu labāki. Bet tas operatīvi netika noorganizēts. It kā informācija bija, bet pretrunīga. Vieni ieteica naktī lopus laist ārā, citi – dzīt telpās.
Būtu jāizveido prognožu dienests, kas seko līdzi un norāda, kad izlido knišļi. Ja ir lietains un apmācies, var sagatavoties, ka būs daudz kukaiņu, un rēķināties ar to – ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam, lauksaimniekiem. Liela kļūda, ka valsts taupa līdzekļus tādam svarīgam jautājumam kā knišļu izpētei. Vajadzētu finansēt zinātnieku darbu. Tad varbūt pietiktu ar dažiem desmitiem tūkstošu latu, nevis daudz lielāku summu, ko nāksies izmaksāt kompensācijās lauksaimniekiem.
***
Ko darīt, lai pasargātu mājdzīvniekus?
– Knišļu lidošanas laikā govis ganībās laist tikai naktī – pēc saules rieta līdz saules lēktam.
– Ja ļoti nepieciešams, var arī ganīt saulainā laikā pēc iespējas tālāk no mežiem, krūmājiem vai arī pēcpusdienas stundās (no pulksten 12 līdz 16).
– Pārējā laikā govis jātur kūtīs, kur knišļi parasti nelido.
– Neaizmirst, ka apmākušās un mitrās dienās (smidzina lietus) knišļi var būt aktīvi arī dienā.
– Sevišķa uzmanība jāpievērš dzīvnieka mutes, deguna, acu un tesmeņa apskatei.
– Par kukaiņus atbaidošu medikamentu – repelentu – lietošanu jākonsultējas ar veterinārārstu.
***
Fakti par knišļiem
– Latvijā ir ap 30 knišļu sugu.
– Ap sešām no tām pārtiek no asinīm.
– Tie ir sīki kukaiņi – apmēram 2 – 5 milimetrus gari.
– Spēcīgi matoti.
– Gadā izaug divas līdz trīs paaudzes.
– To ir mazāk atklātā laukā, vējainā laikā.
– No upītēm, kur veidojuši kūniņas, knišļi parasti pārāk tālu nelido – līdz desmit kilometriem.
– Sastopami arī gaisā.
– Par to klātbūtni ganāmpulku tuvumā liecina arī bezdelīgas un svīres, kas labprāt mielojas ar gardajiem knišļiem.
– Pret to kodumiem īpaši neizturīgi ir jaunlopi.
