Sākot sarunu ar JLB priekšsēdi Pauli Rēveli, noteicām par slaveno pagātni šoreiz runāt mazāk. Aktuālākais taču ir organizācijas nākotne.
Sākot sarunu ar JLB priekšsēdi Pauli Rēveli, noteicām par slaveno pagātni šoreiz runāt mazāk. Aktuālākais taču ir organizācijas nākotne.
Kā JLB ir ar paaudžu maiņu?
Kopš biedrībā aktīvi darbojas režisore Vija Zelmene, JLB iesaistījušies skolēni – 1. ģimnāzijas teātra studijas audzēkņi. Par to esam viņai ļoti pateicīgi. Pēc diemžēl aizsaulē aizgājušā Gunta Krūmiņa lieliski sarīkotajām 2004. gada dzejas dienām biedrībā pieteicās darboties Iveta Skapste, kas kopā ar ģimeni uz Jelgavu atnākusi no Saldus, kur viņa darbojās jauno literātu apvienībā. Tagad, pateicoties Ivetai, JLB birojā divas reizes mēnesī sanāk pārsvarā jauni, dvēselē bagāti cilvēki, kas raksta dzeju. Viņu klubs saucas “Pieskāriens”. Protams, lielākā daļa no mūsu vairāk nekā 160 biedriem gan ir vecāka gadagājuma. Tomēr paaudžu maiņa notiek.
Kādi ir jaunākie virzieni, kuros plānojat darboties un jau darbojaties?
Domas un idejas ir dzīvotspējīgas tikai tad, ja tām ir arī īstenotāji. Citādi projekti nerit. Piemēram, savulaik arī aizsaulē aizgājusī skolotāja Aija Eiklone mudināja mūs sekot valodas tīrībai. Kādā no forumiem deviņdesmito gadu sākumā viņa spīdoši uzstājās ar runu, kurā norādīja iepriekšējo runātāju valodas kļūdas. Tagad cerīgi skatos uz mūsu jaunajiem dzejniekiem. Varbūt rodas kāds, kas varētu šo Aijas sākto lietu turpināt.
2003. gadā kopā ar arhitekti Aiju Ziemeļnieci centāmies iedzīvināt domu par Alunāna parka rekonstrukciju. Taču Jelgavas Dome izšķīrās, ka svarīgāk būtu būvēt jaunu estrādi un līdz ar to rekonstruēt Uzvaras parku. Mēs esam iestājušies par to, lai pie jaunās estrādes būtu piemiņas akmens 1895. gada 4. vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Tur, iespējams, vajadzētu iecirst akmenī visu pagastu nosaukumus, no kuriem nāca kori.
Kādas JLB pēdējā laika aktivitātes pozitīvi veidojušas biedrības prestižu un tēlu?
Es domāju, tie ir Driksas, Katoļu ielas svētki, piedalīšanās Pilsētas svētkos, politiski represēto piemiņas, 1991. gada barikāžu atceres dienās. Mēs gribējām iedzīvināt arī pagalma svētkus. Tomēr tiem nav īsta turpinājuma. Visur vajag aktīvus cilvēkus. Diemžēl nav izdevies izdot Janīnas Šūbertes pamatīgo pētījumu par Jāni Čaksti, sevišķi akcentējot viņa darbības Jelgavas periodu (Jelgavā viņš gan aktīvi sabiedriski darbojies, gan ticis apcietināts, šeit dzimuši astoņi no deviņiem Valsts prezidenta bērniem). Grāmata, kas šopavasar tika atbalstīta izdevniecībā “Jumava”, aizvien nav nākusi klajā. Tā būtu lieta, kas vēl gaida izdošanos.
