Pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2003. gadu par 23 procentiem samazinājusies saslimstība ar difteriju.
Pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2003. gadu par 23 procentiem samazinājusies saslimstība ar difteriju. Ievērojami sarucis arī tās baktērijas nēsātāju skaits. Kaut gan difterijas gadījumu skaits valstī ar katru gadu pakāpeniski samazinās, tā vēl arvien Latvijā ir būtiska problēma.
Pagājušajā gadā Latvijā tika atklāti tikai divi difterijas baktērijas nēsātāji, bet 2003. gadā – 22. Pērn reģistrēti 20 saslimšanas gadījumu. Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Jelgavas filiāles Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Olga Kovaļauska stāsta, ka, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kur ar difteriju neslimo, šis ir augsts rādītājs. Jelgavā no 1991. gada, kad tika reģistrēts pirmais slimnieks, līdz šim sasirguši astoņi cilvēki, pēdējais saslimšanas gadījums reģistrēts 2000. gadā. Jelgavas rajonā kopš 1991. gada reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, pēdējais – 1995. gadā.
O.Kovaļauska norāda, ka difterijas izplatība Latvijā ir cieši saistīta ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Ievērojama daļa saslimušo ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta, un līdz ar to viņiem nav pieejama informācija par vakcinācijas nepieciešamību.
Lai samazinātu slimības izplatību, Veselības ministrija apstiprinājusi iedzīvotāju vakcinācijas pret difteriju uzlabošanas plānu, kas paredz lielāku ģimenes ārstu atbildību cilvēku informēšanā par potēšanos pret difteriju. Lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti pret slimību, jābūt vakcinētiem vismaz 95 procentiem iedzīvotāju, taču pašlaik pilsētā potēti tikai 71,97, rajonā – 81,7 procenti iedzīvotāju.
O.Kovaļauska skaidro, ka difterija ir akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgs iekaisums un plēvaini aplikumi uz gļotādas vai ādas, kā arī smaga vispārēja organisma intoksikācija. Difterijas infekcijas avots var būt ar to slims, kā arī vesels cilvēks – baktērijas nēsātājs. Visbiežāk organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai mikrobu nēsātājs. Tā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskajā transportā, kafejnīcā, deju zālē, kinoteātrī un citās sabiedriskās vietās.
Ar difteriju slimo personas, kas nav vakcinētas vai savlaicīgi revakcinētas. Vienīgais efektīvais tās profilakses pasākums ir potēšana. Bērnus vakcinē atbilstoši vakcinācijas kalendāram, saņemot sešas potes no trīs mēnešu līdz 15 gadu vecumam. Lai imunitāte saglabātos arī turpmākajos dzīves gados, pieaugušajiem ik pēc desmit gadiem vai biežāk nepieciešams veikt revakcināciju. Par savu un tuvinieku vakcināciju vaicājiet ģimenes ārstam.
SVA aicina iedzīvotājus potēties pret difteriju, ņemot vērā risku veselībai un dzīvībai. Savukārt ģimenes ārsti aicināti izprast difterijas problēmas nozīmīgumu, aktīvāk iesaistoties slimības profilakses darbā. Vakcinācija pret difteriju pieejama visās ārstniecības iestādēs, turklāt to gan bērniem, gan pieaugušajiem finansē valsts.
