Balts gulbis ar zilu galvu, rotāts zelta krustiem, zaļā, netīrā un piedrazotā aplokā, kur atskan dīvaini šņācieni, biedē garāmgājējus.
Balts gulbis ar zilu galvu, rotāts zelta krustiem, zaļā, netīrā un piedrazotā aplokā, kur atskan dīvaini šņācieni, biedē garāmgājējus. Kas tas ir?
Šī mīkla domāta Jelgavas domniekiem, jo sevišķi Riekstiņa un Ozoliņa kungiem, kā arī Jelgavas galvenajam māksliniekam Rozaščenkova kungam. Atminējāt? Nē? Atminējums ir vienkāršs: tā ir atjaunotā pareizticīgo baznīca Raiņa un Akadēmijas ielas krustojumā. Pati baznīca ir skaista, bet vecā, zaļā sēta jau ilgi bojā skatu, kaitina šoferus un garāmgājējus, rada nepārredzamu krustojumu. Šausmas cilvēku pārņem, ielūkojoties aiz sētas, baznīcas pagalmā. Tur ir gružu kaudzes, krūmi, nezāles, bet pašā nekārtīgākajā vietā strādā pieminekļu darbnīca. No akmeņu zāģēšanas arī tie dīvainie trokšņi, kas dzirdami uz ielas un traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru no agra rīta līdz vēlam vakaram. Vēl stagnācijas gados bija lēmums pārcelt šos zāģētājus uz citurieni, taču tie zāģē kā zāģējuši.
Nekas neliecina arī par baznīcas pagalma sakārtošanu un vecās sētas nojaukšanu. Ja draudzei trūktu naudas, tā nevarētu nopirkt «arhitektūras šedevru» – rozā māju turpat līdzās.
Reiz bija konkurss par sakoptāko apkārtni Jelgavā. Varbūt vajadzētu tam kādu alternatīvu? Piemēram, par godu lielā oktobra gadadienai organizēt konkursu par nesakoptāko apkārtni?
