Šosestdien, 6. jūnijā, plkst.17 Jelgavas Sv.Jāņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts ar Jāņa Sproģa, Tālivalda Dekšņa un Arvīda Klišāna piedalīšanos.
Šosestdien, 6. jūnijā, plkst.17 Jelgavas Sv.Jāņa baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts ar Jāņa Sproģa, Tālivalda Dekšņa un Arvīda Klišāna piedalīšanos.
Pirms neilga laika klātienē varējām baudīt brīnišķīgā ērģelnieka, virtuoza Tālivalda Dekšņa ērģeļspēli Sv.Annas baznīcā. Tālivaldis Deksnis ir vienīgais ērģelnieks Latvijā, kas ieguvis «Lielo Mūzikas balvu». Savulaik beidzis Latvijas Mūzikas akadēmijas (MA) N.Federovska klavieru klasi, vēlāk arī slavenā ērģelnieka Pētera Sīpolnieka ērģeļklasi. Kopš 1986. g. mākslinieks ir MA docents, kopš 1984. g. Latvijas Filharmonijas (tagad Doma) ērģelnieks. Daudz koncertējis bijušajā PSRS, kā arī Anglijā, ASV, Itālijā un Somijā. Ērģeļnieka repertuārā pārsvarā ir 20. gs. mūzika, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi.
Šoreiz ar augsti godājamo mākslinieku, kā arī diviem viņa kolēģiem tenoru Jāni Sproģi un un mežradznieku audzinātāju Mūzikas akadēmijā Arvīdu Klišānu jelgavniekiem būs vienreizēja iespēja tikties vēlreiz Sv.Jāņa baznīcā garīgās mūzikas koncertā (līdzīgus koncertus mākslinieki apņēmušies sniegt ikvienā Latvijas dievnamā, kur viņus ielūgs).
Jānis Sproģis dzimis 1944. gadā Kuldīgā, savulaik mācījies Kuldīgas mūzikas skolā, kuru 1964. g. absolvējis. Vēlāk mācījies Liepājas mūzikas skolā, jau ar 1969. g. studējis Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā. Ir profesora Aleksandra Viļumaņa audzēknis, taču mūzikas augstskolas diplomu viņš pārliecinoši ieguvis kā Kārļa Zariņa speciālās dziedāšanas klases pārstāvis 1974. g. 1979. g. kļuvis par Alfrēda Kalniņa simtgadei veltītā vokālistu konkursa laureātu. IIgus gadus darbojies Rīgas Operā un Filharmonijā. Ar lieliem panākumiem koncertējis ASV, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā un citur. Mākslinieka izpildījumā dzirdēti neskaitāmu komponistu sacerējumi, taču vistuvākā Sproģim ir Emīla Dārziņa mūzika, kuras iespaidā dziedonis sācis sacerēt arī pats savas dziesmas.
Arvīds Klišāns dzimis 1934. gadā Kalupē. Mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā pie pasniedzēja Jāņa Zicmaņa. Vēlāk kā pasniedzējs darbojies Konservatorijā, kur vienlaikus arī studējis. No 1954. gada bijis Rīgas Simfoniskā orķestra koncertmeistars un pirmais mežrags. Daudz koncertējis ar simfonisko orķestri un kamerorķestriem, arī kā solomākslinieks. Savulaik ar Maskavas Filharmonijas orķestri bijis ASV, Meksikā, Japānā, kā arī gandrīz visās Eiropas lielākajās pilsētās. 1962. g. konkursa «Prāgas pavasaris», 1963. g. Vissavienības konkursa laureāts. 1996. g. ieguvis «Lielo Mūzikas balvu». Kopš 1982. g. ir Latvijas Konservatorijas profesora godā. Visa pēdējā mežradznieku paaudze ir Klišāna audzēkņi.
Programmā: līdztekus visu mīļotajam J.S.Baham (1685-1750), no kura nemirstīgo darbu pūra šoreiz dzirdēsim «Ārijas kantātes», iekļauta arī Georga Frīdriha Hendeļa «Samsona ārija» no oratorijas «Samsons» (1743. g.), Alesandro Stradellas «Baznīcas ārija», Volfganga Amadeja Mocarta «Koncerts mežragam», Roseti «Romance», Franča Šūberta pasaulslavenā «Ave Maria» un Sezāra Franka «Panus Angeliccus».
G.F.Hendelis (1685-1759) ir vācu komponists, diriģents, ērģelnieks. Vēsturē iegājis pirmām kārtām kā klasiskā tipa oratorijas izveidotājs. Ar varonīgām, dramatiskām un liriskām epizodēm bagātas, ideju saturošas, ar varenu vienkāršību un spēku izpildītas, šīs oratorijas pārsvarā pauž patriotisma idejas, tautas bezcerību un tās cīņu par brīvību; kopā ar J.S.Bahu Hendelis uzskatāms par lielāko polifoniskās (daudzbalsīgās) mūzikas meistaru.
Alesandro Stradella (1644-1682) itāļu komponists, vijolnieks un dziedonis. Ar savām operām un oratorijām ir atstājis lielu iespaidu uz šo žanru tālāko attīstību, konkrēti uz Alesandro Skarlati (1660-1725) un G.F.Hendeļa daiļradi.
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791) austriešu komponists, klavesīnists, ērģelnieks un diriģents.
Francis Šūberts (1797-1828) ir austriešu komponists. Viena no Šūberta talanta nozīmīgākajām šķautnēm vienreizēja daudzveidība, skaistums un pievilcība, kas raksturo viņa melodiskos darbus. Šūberta daiļrade ir atstājusi lielu iespaidu uz 19. gs. muzikālās kultūras attīstību.
Sezārs Franks (1822-1890) franču (pēc. nacion. beļģis) komponists, ērģelnieks un pedagogs. Viņa mūzikai raksturīgs dziļi ētisks saturīgums, paaugstināts lirisms, neviltotas emocijas, augsta meistarība, kas organiski saistīta ar novatoriskām tendencēm.
