Pērn patēriņa izdevumi valstī salīdzinājumā ar 2003. gadu vienam cilvēkam palielinājušies vidēji par 14 procentiem jeb 14 latiem mēnesī.
Pērn patēriņa izdevumi valstī salīdzinājumā ar 2003. gadu vienam cilvēkam palielinājušies vidēji par 14 procentiem jeb 14 latiem mēnesī. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu paaugstināšanos, patēriņa izdevumu kāpums, rēķinot salīdzināmajās cenās, bijis septiņi procenti.
Straujāk patēriņa izdevumi auguši lauku mājsaimniecībās – par 17 procentiem jeb 12 latiem mēnesī –, pilsētu mājsaimniecībās palielinājums bijis 13 procentu jeb 14 latu. Kopumā pagājušajā gadā vidējie mājsaimniecības patēriņa izdevumi vienam cilvēkam mēnesī bijuši 114 latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskie dati. Lielāki šie izdevumi bijuši pilsētu mājsaimniecībās – 128 lati –, laukos tie izrādījušies ievērojami zemāki – 85 lati vienam cilvēkam. Vislielākie patēriņa izdevumi vienam iedzīvotājam mēnesī pērn bijuši Rīgas mājsaimniecībās, kur tie sasnieguši 151 latu. Ne visi patēriņa izdevumi tiek realizēti naudas izteiksmē, ievērojamu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi izdevumi. Vidēji Latvijā šie izdevumi vienam cilvēkam mēnesī bijuši aptuveni septiņi lati, bet lauku mājsaimniecībās – desmit latu. Galvenās patēriņa prioritātes bija izdevumi uzturam, kas veidojuši 31 procentu no visiem izdevumiem, kā arī izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – 13 procentu. Trešā prioritāte 12 procentu apmērā bijušas transporta izmaksas. Kopumā mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidojuši vidēji 62 procentus no patēriņa izdevumiem.
Analizējot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, tāpat kā iepriekšējos gados salīdzinoši vislabāk dzīvo uzņēmēju un pašnodarbināto ģimenēs, kur patēriņa izdevumi bijuši 214 latu uz vienu ģimenes locekli. Algotu darbu strādājošo mājsaimniecību patēriņš uz vienu iedzīvotāju pērn bijis 121 lats. Uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecībās patēriņa izdevumi pārtikai veidoja 19 procentu no kopējiem izdevumiem, bet algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās – 28 procentus. Turpretī uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kas darbojas lauksaimniecībā, pārtikas iegādei atvēlējušas gandrīz pusi – 43 procentus no saviem patēriņa izdevumiem. Latvijā pārtikas izdevumi veido 30,6 procentus no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, Lietuvā – 39, bet Igaunijā – 28 procentus.
Pensionāru mājsaimniecības pārtikai tērēti 44 procenti, bet mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai – 19 procentu no kopējiem patēriņa izdevumiem. Pētījuma dati liecina, ka visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas mājsaimniecībās – 151 lats. Reģionos tie izrādījušies par 27 – 46 procentiem zemāki. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu valstī visstraujāk auguši izdevumi transportam – par 26 procentiem –, sakariem – par 24 procentiem – un veselībai – par 23 procentiem.
Kā skaidro Intars Abražuns no Centrālās statistikas pārvaldes, lai raksturotu patēriņa izdevumu līmeni dažādas labklājības mājsaimniecībās, statistiķi izmanto kvintiļu grupas. Tās tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc patēriņa izdevumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektā daļa mājsaimniecību. Trūcīgāko mājsaimniecību daļā (1. kvintile) patēriņa izdevumi pērn bija 59 lati vidēji uz mājsaimniecības locekli. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 41 procentu, bet mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – 13 procentu no saviem izdevumiem. Patēriņa izdevumi šajās mājsaimniecībās, kurās dzīvo ceturtā daļa no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī, veidoja tikai pusi (51%) no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa. Savukārt 20 procentu turīgāko (5. kvintile) mājsaimniecību (tajās dzīvo 18 procentu no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī) patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 221 lats. Tie ir divas reizes lielāki par vidējiem rādītājiem un gandrīz četras reizes lielāki par zemākās jeb trūcīgākās kvintiles rādītājiem.
