No aptuveni 66 tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju rindā uz pašvaldības īres dzīvokļiem gaida 125 cilvēki, to skaitā 73 jelgavnieki ir pirmās palīdzības reģistrā, 16 – vispārējā, bet 36 cilvēki ir rindā uz mitekli sociālajā namā.
No aptuveni 66 tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju rindā uz pašvaldības īres dzīvokļiem gaida 125 cilvēki, to skaitā 73 jelgavnieki ir pirmās palīdzības reģistrā, 16 – vispārējā, bet 36 cilvēki ir rindā uz mitekli sociālajā namā. “Tas ir neliels skaits, jo Jelgavas pašvaldība aktīvi un daudz strādājusi dzīvokļu piešķiršanas jomā.
Tomēr uz šo problēmu nedrīkst raudzīties tik optimistiski, jo Jelgavā ir ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars, kam būtu nepieciešami pašvaldības īres dzīvokļi,” sarunā ar “Ziņām” uzsver Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece finanšu un sociālajos jautājumos Irēna Škutāne. Cik ilgi iedzīvotājiem jāgaida dzīvokļu rindā?
Jelgavā dzīvokļu rindā ilgāk par gadu jāgaida nav – dzīvojamās telpas varam piedāvāt uzreiz.
Kas neapmierina iedzīvotājus, ja viņi nepiekrīt īrēt dzīvokli?
Pārsvarā jelgavniekus neapmierina piedāvājuma kvalitāte, tomēr cilvēkus var saprast – kad iestājas dzīvokļu rindā, viņi cer saņemt labāko palīdzību. To paredz arī likums – iedzīvotāji piedāvājumu var izvērtēt vienu, otru un trešo reizi, taču, ja viņus tas neobjektīvu iemeslu dēļ neapmierina, pašvaldība šos cilvēkus pārceļ uz rindas beigām. Tomēr gada laikā dzīvokli var saņemt. Stacijas ielā 13 dzīvojamo platību iespējams dabūt uzreiz, mājā vēl ir ap 30 istabu, kurās neviens nav dzīvojis līdz laikam, kad nams nonāca pašvaldības īpašumā.
Tomēr jelgavnieki nelabprāt izvēlas dzīvot Stacijas ielas namā.
Ideja par ēkas ar vairāk nekā 100 istabām iegāde bija liels ieguvums dzīvokļu rindas samazināšanai. Cilvēki vidi ap sevi rada paši un sabojāt var jebko. Kad ēku 2003. gadā nodevām iedzīvotāju rīcībā, gan virtuves, gan dušas un citas koplietošanas telpas bija tikko izremontētas. Tagad situācija mājā ir diezgan bēdīga.
Vai nepastāv noteikumi, kas mājas iedzīvotājiem jāievēro?
Nekādu īpašu noteikumu nav, jo tā nav pašvaldības sociālā māja, bet īres nams, kas ir īpašumā, – kā jebkura dzīvojamā māja pilsētā. Ēkā ir gan Pašvaldības policijas postenis, gan tā saucamais komandants, kas uzrauga kārtību, tomēr vēlreiz uzsveru, ka cilvēki ap sevi paši radījuši šādu vidi. Īrniekiem jāuzņemas atbildība par to, kas notiek šajā namā. Cilvēki apskata piedāvātās telpas Stacijas ielā, parunā ar kaimiņiem, un daļa atsakās no piedāvājuma, jo, nav ko slēpt, mājā mīt arī cilvēki, kas dienās atpūšas, bet naktīs sāk “īsto” dzīvi.
Kāds ir iedzīvotāju kontingents, kas vēlas īrēt pašvaldības dzīvokļus?
Mēs nevaram cilvēkus dalīt, piešķirot dzīvokļus. Pirmās kārtas palīdzības reģistrā ietilpst trūcīgas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, ar veciem cilvēkiem un invalīdiem, un tie, kas izlikti no mitekļiem par parāda nemaksāšanu. Pašvaldības uzdevums un rūpe ir nodrošināt, lai šie cilvēki bez pajumtes nepaliktu uz ielas.
Otrajā kategorijā ietilpst tie, kas ierodas no soda izciešanas iestādes. Iznācis no cietuma, cilvēks ir apjucis, viņam jānodrošina dzīvojamā platība, lai uzreiz nenonāktu tur, no kurienes nācis. Lai cik tas skumji būtu, šādu cilvēku Jelgavā ir ļoti daudz, turklāt tie pastāvīgi mainās – pusgadu atrodas rindā, atkal nonāk ieslodzījuma vietā, un viņu vietā nāk citi.
Jelgavā dzīvo arī daudz bērnu bāreņu, arī viņiem ir tiesības tikt uzņemtiem pirmās kārtas palīdzības reģistrā, kad par viņiem beidzas aizgādība.
Vai bāreņi uzreiz kļūst patstāvīgi?
Tā kā daudzi nejūtas patstāvīgi, daļu ievietojam sociālajā mājā. Šādos dzīvokļos pašvaldība sedz trešdaļu no īres maksas. Šie cilvēki arī aktīvi piesakās uz pašvaldības pabalstiem un palīdzību. Es gribētu teikt, ka viņi vēl ir bērni, tomēr 18 gados cilvēks jāuzskata par pieaugušu. Dažreiz rodas lielas problēmas, jo daļa šo jauniešu nemāk vēl dzīvot patstāvīgi, pelnīt naudu un norēķināties par saņemto pakalpojumu. Tad rodas situācijas, kad parādi sakrājušies tik lieli, ka jāsāk izlikt no dzīvokļiem. Šāds gadījums ir pašvaldības mājā Pasta ielā 44, tomēr jājautā – ja jau viņu iztiesājam no pašvaldības īres nama, uz kurieni vēl viņam iet? Cilvēki nesaprot, ka vispirms jādarbojas pašam, tikai tad pašvaldība palīdzēs.
Vai cilvēki aktīvi piesakās uz pašvaldības sociālajiem pabalstiem?
Sociālo pabalstu situācija ir ļoti elastīga – liela iedzīvotāju kategorija šos pabalstus var saņemt. Šogad līdz 1. jūlijam pabalstus siltuma, ūdens un citu komunālo pakalpojumu apmaksai esam piešķīruši jau vairāk nekā 94 tūkstošus latu, bet kurināmā (pārsvarā – malkas) iegādei – 42 tūkstošus latu. Viena ģimene gadā var saņemt līdz 60 latiem kurināmā iegādei.
Cilvēkiem jākļūst aktīvākiem – jānāk uz Domi, jāraksta iesniegumi, un tad varēs saņemt pašvaldības palīdzību.
Vai Jelgavas pašvaldībai ir pietiekami daudz labiekārtotu dzīvokļu, ko iedzīvotājiem piedāvāt?
Runājot par dzīvokļu sistēmu, man gribas “mest akmeni” valsts dārziņā, jo tā radīja noteikumus, ka dzīvokļi jāprivatizē. Kad atsevišķas pašvaldības lika šķēršļus dzīvokļu privatizēšanai, sakot, ka nepieciešams saglabāt dzīvokļu fondu skolotājiem, ārstiem vai citām iedzīvotāju kategorijām, valdība pateica “nē”, dzīvokļi jāprivatizē. Tāpēc privātajā sektorā pārgājuši vairāk nekā 80 procenti mitekļu, bet valsts pieprasa pašvaldībai uzņemties rūpes par saviem iedzīvotājiem un nodrošināt viņus ar dzīvojamo platību.
Kur pilsētā pašvaldībai pieder dzīvokļi?
Pašvaldībai dzīvokļi ir visā pilsētā – kā labiekārtotos, tā nelabiekārtotos namos ar dažādiem apsaimniekotājiem. Tie visi vēl nav privatizēti.
Pašvaldības dzīvojamais fonds nepārtraukti mainās – tiesas procesu gaitā cilvēkus no pašvaldības dzīvokļiem izliek par maksājumu nenokārtošanu, citi aizbrauc dzīvot uz citām pilsētām vai valstīm, daļa nomirst, kāds samaina pret citu dzīvojamo platību.
Šā gada pirmajā pusē iedzīvotājiem esam iedalījuši 30 dzīvokļu, pērn visa gada laikā cilvēkus izmitinājām 82 dzīvokļos.
2002. gadā pašvaldība iegādājās ēku Pasta ielā 44, nākamajā – Stacijas ielā 13, un tā bija Jelgavas Domes politiskā griba un atbildība. Katra ēka maksāja ap 200 tūkstošiem latu, pašvaldība ņēma kredītu, tā atmaksai tika samazināti līdzekļi citām nozarēm.
Lai gan likums nosaka, ka, paredzot pašvaldībai jaunas funkcijas, to īstenošanai jāiedala arī līdzekļi, līdz šim Domei uzlikts jau vismaz 60 funkciju, kuru realizēšanai valdība nav iedevusi nekādus līdzekļus.
Vai pašvaldības darbu nesarežģī tas, ka dzīvokļi izvietoti visā pilsētā?
Grūtības rada tas, ka dzīvojamām mājām ir vairāki īpašnieki. Piemēram, Tērvetes ielā 37 atrodas māja, ko pašvaldība atzinusi par dzīvošanai nepiemērotu, par to brīdinājusi astoņu dzīvokļu īpašniekus (pašvaldībai pieder septiņi mitekļi), bet saviem īrniekiem piedāvājusi citas dzīvojamās telpas. Tomēr rodas jautājums – ko darīt ar šo pašvaldības īpašumu? Mēs norobežosim, lai neviens netiek iekšā, tomēr arī pārējiem īpašniekiem par savu īpašumu jāatbild.
Kāds ir dzīvokļu tehniskais nodrošinājums?
Daudz cilvēku jautā pēc nelabiekārtotiem dzīvokļiem. Tie izvietoti arī centrā – Kazarmes, Tērvetes, Filozofu, Zirgu ielā, kur mitekļiem ir vai nu krāsns apkure, vai ūdens piegāde tikai ārpusē.
Pieprasījums pēc vienistabas nelabiekārtotiem dzīvokļiem rada problēmu, kas jārisina pašvaldībai un deputātiem, tomēr mūsdienās būvēt jaunu un nelabiekārtotu namu nav tālredzīga izvēle, jo malkas resursi nav neizsmeļami, turklāt kurināmā cenas ar katru gadu aug.
Pašlaik uzņēmēji būvē jaunas mājas kopumā ar 300 dzīvokļiem, bet, zinot jelgavnieku pirktspēju, apšaubu, vai visus tos izpirks vai izīrēs. Jau tagad var novērot, ka jaunajās, skaistajās un lielajās mājās īrnieku pamaz. Maksas ir par lielu, lai tās segtu vidējais jelgavnieks, tāpēc pašvaldība domā par iespēju savā īpašumā iegūt un atjaunot nelabiekārtotus dzīvokļus.
Vai pašvaldība plāno jaunu īres namu celtniecību?
Jau nākamajā gadā plānojam vai nu būvēt jaunu namu, vai iznomāt, vai nopirkt kādu ēku. Tomēr pārsvarā piedāvā mājas ar divu un trīs istabu dzīvokļiem, bet iedzīvotāji pieprasa mazgabarīta mitekļus. Plānojot nākamā gada budžetu un izanalizējot pašvaldības kredītlimita iespējas, šo jautājumu turpināsim risināt.
Kāda ir īres un komunālo pakalpojumu maksa, ja dzīvokli īrē no pašvaldības?
Visi maksājumi ir tieši tādi paši kā jebkurā namā citiem cilvēkiem. Tikai sociālajā mājā ir dzīvokļi, kur pašvaldība sedz trešdaļu no īres maksājumiem.
Vēlos uzsvērt, ka Jelgavā izstrādāta ļoti elastīga sociālo pabalstu sistēma, tāpēc cilvēkiem, kas nevar samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, jānāk uz Domi, lai risinātu problēmas kopā ar speciālistiem. Jāatzīst gan, ka Jelgavā dzīvo daudz vairāk cilvēku, kam palīdzība būtu nepieciešama, taču pagaidām valsts ar likumdošanu šo personu loku stipri ierobežo. Ja iedzīvotāji uz Domi nāk, cenšamies viņiem palīdzēt.
