SIA «Kemira Agro Latvija» Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijā organizētajā seminārā par zāles lopbarības sagatavošanu visiem interesentiem bija iespēja ne vien izglītoties teorētiski.
SIA «Kemira Agro Latvija» Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijā organizētajā seminārā par zāles lopbarības sagatavošanu visiem interesentiem bija iespēja ne vien izglītoties teorētiski, bet arī pašiem savām acīm redzēt lopbarības sagatavošanas procesu.
Tika demonstrēta arī zāles sagatavošanas tehnoloģija plēves seguma stirpās un ruļļos. Šādā veidā sarūpētai barībai ir augstāka barotājvērtība un labāka sagremojamība, kas ļauj iegūt vairāk piena. Stirpās sagatavotai zāles lopbarībai proteīna saturs sausnē svārstās no 16 līdz 18 procentiem, bet kokšķiedra no 24 līdz 27. Protams, te nav runa par nezāles pārņemtām platībām.
Visa pamatā – precizitāte
Lai iegūtu vērtīgu lopbarību, lielākā uzmanība pievēršama zālāju mēslošanai un savlaicīgai novākšanai. Zāle nopļaujama optimālajā veģetācijas fāzē, kad proteīna saturs tajā ir vislielākais. Audzējot to garāku, tiks iegūts vairāk barības masas tonnu, taču kvalitāte jau būs zudusi, būs audzis kokšķiedru īpatsvars, bet proteīna līmenis samazinājies. Izbarojot šādu lopbarību, uz piena upēm nav ko cerēt. Arī vasaras ganību laikā, jo patiesībā vasaras augstos izslaukumus nodrošina tas, cik labi un pareizi govis ēdinātas ziemā.
Gatavojot zāles lopbarību stirpās un izmantojot plēvi, var sarūpēt skābbarību. Optimāls apjoms ir 30 40 tonnu, ar ko pietiek desmit govju paēdināšanai, tātad nelielas fermas uzturēšanai. Šis paņēmiens neattiecas uz lielajām novietnēm, kuru tuvumā ir tvertnes un kuru izmantošana ir pati par sevi saprotama. Semināra dalībniekiem tika uzsvērts, ka, gatavojot zāles lopbarību stirpās, tvertnēs vai arī ruļļos, zaļā masa ir jāapžāvē, lai, saspiežot zāles vīkšķi, neizspiežas sula, jo lieks mitrums nav vajadzīgs.
Mūsu rajonā zināma pieredze zāles gatavošanā ruļļos uzkrāta kooperatīvajā sabiedrībā «Daile 2», kur pēc šādas tehnoloģijas lopbarība tika sagatavota pagājušajai ziemai.
Govis nav jālikvidē
Pašlaik dažkārt izskan spriedums, ka piena lopkopība ir neizdevīga, tāpēc govis jālikvidē. Fakts, ka tas tomēr tā nav, pierādījies vairākās rajona saimniecībās. Lai piena lopkopība būtu sekmīga, vajadzīgas gan zināšanas un pieredze, gan liels darbs un līdzekļi. Ne visi ielāgo minētos priekšnoteikumus, un līdz ar to seko lopu likvidācija.
Viena no saimniecībām, kur piena lopkopība sasniegusi pienācīgu līmeni, mūsu rajonā ir SIA «Vanči» Jaunsvirlaukas pagastā. Saimniecībā ir apmēram 140 govju. SIA vadītājs Viesturs Bārs panācis dzīvnieku ēdināšanu atbilstoši vajadzībām, labu jaunlopu izaudzēšanu un augstas kvalitātes piena ieguvi. Šejienes dzīvnieki ir labi attīstīti, ar lielu dzīvmasu, pareizām formām un eksterjeru. Tie spēj uzņemt daudz barības un ražot produkciju.
Ir produktivitātes nosacījumi
Saimniecībā gan pagājušajā, gan šajā pavasarī iekārtoti jauni zālāji vairāk nekā simts hektāru platībā. Tie ir attiecīgi mēsloti, ar labu zelmeni un botānisko sastāvu. Tādas ir gan pļaušanai, gan ganīšanai domātās platības. Savukārt ganāmpulks atkarībā no dzīvnieku fizioloģiskā stāvokļa sadalīts atsevišķās mazākās grupās. Atsevišķi ganās arī cietstāvošās govis. Jaunlopi atrodas ganībās, kur sataisīti aploki. Bet ganīšanai iedalītās platības atdala ar elektrisko ganu. Tādējādi svaiga zāle dzīvniekiem pieejama visu diennakti. Tas ir viens no īsti labas produktivitātes faktoriem.
Domājot par piena lopkopības attīstību, šobrīd divās mūsu rajona saimniecībās uzstāda jaunas slaukšanas iekārtas, izmantojot firmu «Alfa Laval Agri Westfalia» slaukšanas iekārtas. Tātad šī nozare nav tik bezcerīga, lai vispār nebūtu jādomā par perspektīvu.
