Izlasīju 3. jūnijā «ZZ» publicēto rakstu «Par vēsturisko patiesību», kuru uzrakstījis 1941. gadā represētais K.Strauts, un vēlos to apstrīdēt. Viņš raksta, ka Vācija savas uzvaras gadījumā nebūtu pieļāvusi Latvijas neatkarību.
Izlasīju 3. jūnijā «ZZ» publicēto rakstu «Par vēsturisko patiesību», kuru uzrakstījis 1941. gadā represētais K.Strauts, un vēlos to apstrīdēt. Viņš raksta, ka Vācija savas uzvaras gadījumā nebūtu pieļāvusi Latvijas neatkarību. Stop! Par to var diskutēt ilgi un pierādīt nevar, jo tas nenotika Vācija karu zaudēja. Vācija atļāva latviešiem lietot savu nacionālo sarkanbaltsarkano karogu, dziedāt Latvijas himnu. Leģionāri uz kreisās piedurknes nēsāja nacionālo sarkanbaltsarkano vimpelīti. Vācija neizveda latviešus uz Vāciju un savus pilsoņus neieveda šeit, kā izdarīja PSRS. Pareizi, leģionārus komandēja vācu virsnieki, jo mūsu pašu virsniekus 1940. gadā apšāva padomju armija.
Un vai ne tikai tāpēc, lai tādus kā Jūs, Strauta kungs, un citus izsūtītos atriebtu, latvieši stājās leģionā? Citas iespējas atriebt nebija. Arī pēc kapitulācijas leģionāri bija tie, kas sagāja mežos, kļuva par mežabrāļiem un vēl cīnījās pret padomju okupāciju.
Bija teiciens: «Ja vācieši karu zaudējuši, kāpēc tas jāzaudē mums?»
Tā ka pasaules priekšā leģionāri jāuzskata par latviešu patriotiem, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību, nevis par vācu līdzskrējējiem. Un Latvijai par to nav jākaunas.
