Policisti dzērājiem kā taksometra šoferi

Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta, un pašvaldībām dzērāji tagad jāatskurbina par savu naudu – valsts vairs nekompensē izmaksas par šo pakalpojumu. Par to rakstījām publikācijā “Vieniem dod tīras apakšbikses, citiem – sodu” 20. jūnija “Zemgales Ziņās”. Situāciju novados skaidroja arī kolēģi no reģionu laikrakstiem.

Caurums poda vietā
Gan pašvaldības, gan Valsts policija katru nedēļu saņem iedzīvotāju zvanus un lūgumu reaģēt sakarā ar iereibušiem cilvēkiem. “Sevišķi daudz zvanu ir nedēļas nogalē,” laikrakstam “Dzirkstele” teicis Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards. Vairāk izsaukumu sakarā ar iereibušajiem ir tieši vasarā.

Uz jautājumu, vai policija atskurbināmo cenšas nogādāt viņa mājās, nevis ved uz atskurbtuvi Balvos, M. Didrihsons-Linards saka: “Tā ir. Taču gadās, ka iereibušo aizved mājās, bet tur priekšā ir sieva ar bērniem, kas nepiekrīt pieņemt sareibušo. Tad viņš ir jāved uz atskurbtuvi.” Tāda pati prakse esot arī tad, ja apskurbušais nespēj nosaukt ne savu vārdu, ne adresi, kur dzīvo. 

Arī tiem, kuri netiek aizvesti uz atskurbtuvi, bet tiek nogādāti dzīvesvietā, policija raksta administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī piemēro naudas sodu. Cits jautājums, vai šis naudas sods tiek samaksāts. Nereti atskurbināmie nekur nestrādā, viņiem nav oficiālu ienākumu. Lielākā klientu daļa par atskurbtuves izmantošanu nesamaksā. “Tas nozīmē, ka šo klientu vietā maksātājas ir pašvaldības,” “Dzirkstelei” apliecina Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Viņš piebilst – atskurbtuves izmaksas ir lielas un palielinās. Balvu atskurbtuve, par kuru rūpējas Balvu novada pašvaldības policija, kļūst dārgāka. Šogad katras personas viena uzturēšanās reize šajā atskurbtuvē izmaksājot 107,94 eiro.

“Dzirkstele” uzklausījusi arī kāda trīsdesmitgadnieka vērojumus. “Mani savāca policija un nogādāja Balvu atskurbtuvē. Atceros, ka biju tādā kā vieninieka kamerā aiz dzelzs durvīm. Bija guļamais matracis, kas pārvilkts ar plēvi. Tualetes vietā – caurums. Viss smirdēja. Sienas telpā bija apskrāpētas ar vārdiem, ar numuriem. Kā cietumā. Bija dzirdams, kā no citām kamerām cilvēki bļaustās, prasa, lai viņus laiž projām. Arī es, kad biju atžirdzis, sāku klauvēt un vaicāt, kad mani izlaidīs,” stāsta puisis. Pirms viņš palaists projām, saņēmis rēķinu, kuru vēlāk pazaudējis un tā arī nekad neesot samaksājis.

Ir zināms, ka Valsts policijas telpu piemērošanai atskurbtuves vajadzībām Balvos ir veikts remonts pirms desmit gadiem. S. Maksimovs laikrakstam apstiprina – Balvu atskurbtuvē patiešām izskatās tā, kā stāstījis gulbenietis. Pašvaldībā apsverot iespēju atskurbtuvei meklēt citas telpas. Ir doma, ka šīm telpām jābūt vienā kompaktā vietā kopā ar Balvos esošo nakts patversmi.

Atskurbtuve Balvos ir pašvaldības policijas struktūrvienība. Pagājušajā gadā tiesībsargs ir veicis šīs atskurbtuves apskati. Secināts, ka atskurbtuve ierīkota bijušajās Valsts policijas divās izolatora telpās, strādā diennakts režīmā – katrā maiņā viens darbinieks, savukārt telpu uzkopšanu veic apkopēja reizi dienā. Personas tiek ievietotas un ieslēgtas atskurbtuves telpā (ne ilgāk par 12 stundām), līdz tās izguļ reibumu un var pārvietoties patstāvīgi.

Personas ievietošana slēgta tipa iestādē liedz iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu, norāda tiesībsargs – tas ir Satversmes pārkāpums. Turklāt tiesībsargs aicinājis nekavējoties Balvu atskurbtuvē ievietotajām personām nodrošināt iespēju dabiskās vajadzības kārtot cieņpilnos apstākļos – ar ūdensapgādi (ūdens nolaišanas funkciju) un privātuma nodrošināšanu. Tāpat tiesībsargs norādījis uz nepieciešamību atskurbtuvē piedāvāt iespēju nomazgāties un pārģērbt tīras drēbes, lai nodrošinātu personai higiēnas pasākumus arī pēc reibuma izgulēšanas. 

Ideja par atskurbtuves ierīkošanu Gulbenē pagaidām esot atmesta. Sevišķi tagad, kad pašvaldības budžetā trūkstot naudas. 

Cenšas aizvest mājās
Alūksnes novada pašvaldība atskurbšanas pakalpojumus jau vairākus gadus pērk no Balvu pašvaldības policijas. Lai par to norēķinātos, Alūksnes novada pašvaldības 2024. gada budžetā no nodokļu maksātāju naudas paredzēti līdz 10 000 eiro bez PVN, vēsta laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

“Pagājušajā gadā no Alūksnes novada teritorijas uz Balvu atskurbtuvi nogādāti 95 klienti. Arī šogad rēķināmies ar aptuveni tādu pašu skaitu,” pašvaldības domes sēdē, kad deputāti lēma par šī pakalpojuma nodrošināšanas iespējām šogad, teica novada pašvaldības Centrālās administrācijas Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina.

Pašvaldība aprēķinājusi, ka izveidot atskurbtuvi Alūksnē ir pārāk dārgi. Pašvaldība pērn par viena cilvēka uzturēšanos atskurbtuvē maksājusi 50,99 eiro, šogad šī summa ir dubultojusies un ir 107,94 eiro. Maksa par uzturēšanos atskurbtuvē tās klientam netiek piedzīta. 

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa priekšniece Valda Gibala-Lesiņa stāsta, ka vasarā policijas darbiniekiem nākas vairāk strādāt ar cilvēkiem alkohola reibumā, jo ziemā dzērāji pārsvarā uzturas telpās. “Atskurbtuve ir galējais variants, lai dzērāju vestu uz turieni. Parasti vispirms cenšamies noskaidrot cilvēka dzīvesvietu. Dzīvojam mazpilsētā, tādēļ cits citu pazīstam, zinām, kur katrs dzīvo, un tur arī nogādājam. Nereti ir gadījumi, kad cilvēks dzērumā ir agresīvs un, aizvests mājās, to paudīs arī pret saviem ģimenes locekļiem. Tad tomēr vedam uz atskurbtuvi, lai izguļ dzērumu un atgriežas skaidrā prātā.”

Sauc arī uz mājām
Jelgavas pašvaldības policijas medicīniskā atskurbtuve darbu sāka 2000. gadā, un tagad Jelgavas pakalpojumus izmanto arī apkārtējo novadu pašvaldības – Dobeles, Tukuma, Jelgavas novads –, laikrakstam “Zemgales Ziņas” stāsta Jelgavas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Paula Liepa.

2023. gadā Jelgavas medicīniskajā atskurbtuvē ievietotas 2828 personas. Atskurbtuvē nonāk ne tikai sabiedriskajās vietās bezpalīdzīgā stāvoklī esošie un gulošie cilvēki. Izsaukumi tiekot saņemti arī no mājām – piemēram, tiek saņemts izsaukums un iesniegums, ka iedzērusī persona atrodas mājoklī un apkārtējie cilvēki baidās palikt ar viņu kopā. Šāds iemesls paredzēts likumā par policiju. Tādas personas policijas iestādē turēt drīkst, līdz zudis apdraudējuma pamats, bet ne ilgāk par 12 stundām.

Smiltenes un Valkas pusē maz problēmu
Smiltenes un Valkas novada pašvaldības, kur uz vietas nav iespējas nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumus, ir noslēgušas līgumus ar citām pašvaldībām par šo pakalpojumu saņemšanu. Valkas novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” par šī pakalpojuma sniegšanu Cēsīs. Pirmajā pusgadā atskurbtuves pakalpojumi Valkas pašvaldībai nav bijuši nepieciešami. Taču aizvadītajā gadā tādi Valkas novada iedzīvotājiem sniegti 12 reizes. Maksa par vienu klientu – 34,30 eiro.

“Speciāli ieviest šādu pakalpojuma sniegšanas vietu Valkā, ņemot vērā, ka tai būtu jāatbilst stingrām valstī noteiktajām prasībām, būtu nelietderīgi un izšķērdīgi, jo gadījumu skaits, kad nepieciešams sniegt šādu pakalpojumu, nav liels,” laikrakstam “Ziemeļlatvija” pamato Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

Smiltenes novada pašvaldība šobrīd sadarbojas gan ar atskurbtuvi Cēsīs, gan Balvos. Šī gada pirmajos mēnešos atskurbināšanas pakalpojumi bijuši nepieciešami deviņām personām.

Tranzīts Bauska–Rīga
Reibumā esošas personas no Bauskas novada tiek vestas uz Latvijas Sarkanā Krusta sociālo centru “Gaiziņš” Rīgā. Pašvaldības policijas pārstāve Irīna Mincenberga informē, ka 2023. gadā uz šo centru no Bauskas novada nogādātas 227 personas, šogad līdz 10. jūnijam – 110. Ik gadu atskurbināšanai uz Rīgu tiekot vests aptuveni vienāds skaits alkohola reibumā esošu cilvēku, arī personas pārsvarā esot vienas un tās pašas.

Visbiežāk uz “Gaiziņu” tiek nogādāti cilvēki bez deklarētas dzīvesvietas, teic I. Mincenberga. “Izbraucot pie šādiem cilvēkiem, kuri ir uz ielas, skvēros, pie autoostas vai citviet, izvērtējam, kādā stāvoklī viņi ir. Parasti šīs personas nogādājam viņu dzīvesvietā, ja tur ir kāds cilvēks, kas spēj par viņu parūpēties. Ja tur nav neviena vai ja cilvēkam nav deklarētas dzīvesvietas un viņš ir tik stiprā alkohola reibumā, ka nespēj pats par sevi parūpēties vai var nodarīt kaitējumu sev vai kādam citam, tad šādos gadījumos pašvaldības policija ved personas uz patversmi Rīgā.”

2023. gadā par dzērāju un citu bezpalīdzīgu personu izmitināšanas pakalpojumu “Gaiziņam” samaksāti 5107,50 eiro. Šajā gadā pašvaldības budžetā paredzētā summa šim mērķim ir 5967 eiro, ko nāksies arī visu pašiem segt, jo valsts atbalsta nav, informējusi Bauskas novada pašvaldība.

“Gaiziņā” šis ir patversmes ārpakalpojums, tā nav gluži tipiska atskurbtuve, tāpēc pašvaldība no klienta naudu atmaksāšanai nepiedzen, paskaidrojis domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Ja pašiem būtu sava atskurbtuve, tad piedzīšanas iespējas būtu, bet te parādītos cita problēma – “tas kontingents bieži ir tāds, no kura nav ko paprasīt”.

Pašvaldībā atzīst, ka pašreizējais variants, kad patversmes un atskurbināšanas pakalpojumu sniedz sociālais centrs “Gaiziņš”, pašvaldībai sanāk lētāk, nekā pašiem sniegt atskurbtuves pakalpojumu. Bet, kā atzīmē A. Okmanis, te ir arī negatīvais aspekts – kamēr policijas auto kursē ar piedzērušos personu uz Rīgu un atpakaļ, tikmēr ekipāžas nav uz vietas novadā. Sanāk, ka policisti strādā kā taksometra šoferi.

Daži cilvēki mēnesī
“Ar janvāri atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanu risinām ekonomiski vispieejamākajā variantā. Īpašu entuziasmu neizrādījām, jo saprotam – lai izveidotu savu vietējo atskurbtuvi, nepieciešami milzu līdzekļi. Nešķiet pareizi uz nodokļu maksātāju rēķina ieguldīties izlaidīgās dzīves piekopēju labā,” šādu viedokli laikrakstam “Staburags” paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Pašvaldībai ir sadarbības līgums ar Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas sociālo centru “Gaiziņš”, kur ekstrēmos gadījumos ved novadniekus. Jaunums ir pašvaldības trīspusējais līgums ar Valsts policiju un sociālo centru “Gaiziņš”, kas nozīmē, ka iereibušās personas uz Rīgu ved ne tikai pašvaldības policijas darbinieki, bet arī Valsts policija.

Aizkraukles novadā vidēji mēnesī atskurbināšanas pakalpojumi esot nepieciešami vienam līdz trim cilvēkiem. Vienas personas diennakts uzturēšanās “Gaiziņā” pašvaldībai izmaksā 22 eiro. Priekšsēdētājs piemetina, ka pārdesmit eiro nav vienīgais ieguldījums – vedot personu uz atskurbtuvi, no citu pienākumu veikšanas tiek atrauta policijas ekipāža.

“Personai sastāda administratīvo protokolu par sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Tam ir nozīme gadījumos, kad tā ir maksātspējīga persona – tad līdzekļus par atskurbtuvi varētu atgūt. Visbiežāk gan tie ir cilvēki, kas iztiek no pabalstiem vai pensijas. Man šķiet, ka pareizākais būtu, ja visi izdevumi, kas rodas, vedot uz atskurbtuvi, tostarp policijas autotransporta izmantošana, patērētā degviela, policistu darba stundas un sniegtā uzraudzība, būtu jāatmaksā,” teic L. Līdums.

Artis Drēziņš

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, ‘Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”.