Daudzi «Ziņu» lasītāji, kas skatījušies ASV seriālu «Beverlihilsa 90210», iespējams, atcerēsies «nabaga» Dilanu, kas, saņēmis lielu naudu, iegādājās «Porche 911 Carrera».
Daudzi “Ziņu” lasītāji, kas skatījušies ASV seriālu “Beverlihilsa 90210”, iespējams, atcerēsies “nabaga” Dilanu, kas, saņēmis lielu naudu, iegādājās “Porche 911 Carrera”. Izbrauciens iedzērušajam beidzās salīdzinoši veiksmīgi, “tikai” sods – piespiedu darbs. Dilans nožēloja savu nodarījumu. Seriālā tiesneši par šādu pārkāpumu piespriež sodu nostrādāt daudzas stundas slimnīcu ķirurģiskajās nodaļās, kurās ārstējas ceļu satiksmes negadījumos cietušie. Vainīgie tur nodarbināti par sanitāriem.
Latvijā dzērumā izdarīto likumpārkārpumu skaits nemazinās. Ko darīt? Visus par sanitāriem?
ASV cilvēks, kuram noteikts piespiedu darbs, nemēģinās no tā izvairīties. Īpaši, ja viņš izdarījis sabiedriski nozīmīgu pārkāpumu. Bez jelkādas skaidrošanās nākamajā dienā (protams, ir reti izņēmumi) viņš tiks nogādāts soda izciešanas vietā. Šādu attieksmi pret sabiedriskās kārtības pārkāpējiem neviens neuzskata par nosodāmu cilvēktiesību ierobežošanu. Sabiedrība nedrīkst ciest no atsevišķu indivīdu iegribām izpausties, kā viņiem tas liekas vēlams.
Latvijā
Alternatīvais brīvības ierobežošanas veids – piespiedu darbs – tika ieviests 1999. gadā līdz ar Krimināllikuma grozījumu stāšanos spēkā. Tas noteica, ka piespiedu darbs ir vainīgās personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko tas izcieš kā sodu. Kā uzskata Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības vadītāja vietniece Vita Studente, šāds darbs jāveic no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības: “Likumdošana paredz, ka piespiedu darbs atšķirībā no ierastajiem soda veidiem orientēts uz likumpārkāpēju iekļaušanu sabiedrībā, nevis izolēšanu no tās. Šo mērķi realizēt iespējams tikai tad, ja apkārtējo attieksme nav nosodoša, bet orientēta uz palīdzību notiesātajam atgriezties normālā dzīvē. Liela nozīme ir arī likumpārkāpēja vēlmei laboties.”
2003. gada oktobrī Latvijā tika izveidots Valsts probācijas dienests, un jau decembrī pieņemts Valsts probācijas dienesta likums, kas paredzēja, ka ar 2004. gadu šis dienests valsts līmenī pārņem piespiedu darba koordināciju. Jau 2004. gada janvārī tapa darba grupa ar mērķi izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā probācijas dienests koordinē piespiedu darba izpildi pašvaldībās.
Pašlaik saskaņā ar likumdošanu piespiedu darbu tiesa piespriež no 40 līdz 280 stundām. Atkarībā no nodarījuma smaguma un notiesātā personības tiesa izvērtē, kas ir lietderīgāk – likt vainīgajam atrasties ieslodzījumā, tā vismaz uz laiku atturot no jauniem noziedzīgiem nodarījumiem (netērējot nodokļu maksātāju ienākumus uzturēšanai ieslodzījuma vietā), vai ļaut viņam ar savu darbu atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu, tā, iespējams, persona apzināsies sava pārkāpuma sekas un turpmāk atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Prakse
Tā liecina, ka iespiedu darbu tiesa piemēro tikai par nodarījumiem, kas sabiedrībā līdz šim nav novērtēti kā smagi. Par tīšu slepkavību, izvarošanu, laupīšanu būs adekvāts sods, un tas nevar būt piespiedu darbs. Piespiedu darbu var noteikt, piemēram, par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, goda aizskaršanu, meža bojāšanu neuzmanības dēļ, patvaļīgu zvejošanu, nelikumīgām medībām, viegla miesas bojājuma nodarīšanu, zādzību. 2004. gadā visbiežāk tiesas piespiedu darbu piemēroja par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (37,2 procenti), zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā (11,8 procenti) un zādzību (11,6 procenti).
Ja piespiedu darba izpildes institūcija konstatē, ka notiesātais apzināti neievēro tiesas noteiktos nosacījumus un piespiedu darba izpildes kārtību, tā ierosina tiesai lemt jautājumu par soda aizstāšanu ar arestu. Svarīga nozīme piespiedu darba izpildes nodrošināšanā ir tā izpildes institūcijai, kas kontrolē, kā notiesātais strādā un kārto citus ar to saistītus jautājumus.
Pirms darba notiesātajam tiek izskaidrota soda izciešanas kārtība un izsniegts norīkojums pie noteikta darba devēja. Iepazīstināšana ar piespiedu darba izpildes nosacījumiem vajadzīga, lai notiesātais nevarētu attaisnot soda nepildīšanu ar piespiedu darba izpildes kārtības nezināšanu.
Pašvaldība
1999. gadā, kad tika pieņemts Krimināllikums, nebija padomāts, kāda institūcija un kā organizēs piespiedu darba izpildi valstī, tāpēc tā tika uzticēta pašvaldībām. Taču valsts finansējums piespiedu darba uzraudzības dienestu izveidei pašvaldībās netika piešķirts. Līdz ar to vienīgi Rīgā tapa piespiedu darba uzraudzības dienests, bet pārējā Latvijas teritorijā ar šo jautājumu nodarbojas atsevišķas pašvaldību amatpersonas. Kārtība, kādā pašvaldības organizē piespiedu darba izpildi, noteikta Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Lai atvieglotu pašvaldību darbu un nodrošinātu efektīvu piespiedu darba izpildes organizēšanu, tika nolemts, ka Valsts probācijas dienests pakāpeniski pārņems no pašvaldībām šo funkciju. Šā gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pārejas modeli piespiedu darba izpildes jomā. Līdz gada beigām probācijas dienests piespiedu darbu izpildi koordinē Jelgavas, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonā.
Jelgava
Viens no svarīgākajiem piespiedu darba izpildes institūcijas uzdevumiem ir atrast darba devēju un sameklēt notiesātajam atbilstošu darbu. Kā liecina prakse, Latvijā piespiedu darbs galvenokārt tiek veikts pašvaldību iestādēs, kapu pārvaldēs, skolās, komunālajos dienestos, bērnudārzos un slimnīcās, arī sabiedriskajās organizācijās. Kad darba devējs atrasts, piespiedu darba izpildes institūcija noslēdz līgumu ar to par notiesāto nodarbināšanu piespiedu darbā. Visbiežāk likumpārkāpēji veic remonta, teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas darbus, kā arī citus palīgdarbus. Probācijas dienesta Jelgavas teritoriālā struktūrvienība pilsētā un rajonā noslēgusi 16 līgumu par notiesāto nodarbināšanu piespiedu darbā: ar Jelgavas pašvaldības aģentūru “Pilsētsaimniecība”, 13 pagastu (Valgundes, Līvbērzes, Jaunsvirlaukas, Sidrabenes, Glūdas, Elejas, Svētes, Lielplatones, Platones, Vilces, Vircavas, Sesavas, Zaļenieku) padomēm, Ozolnieku novada un Kalnciema pilsētas Domi. Notiesātie Jelgavā pārsvarā strādā pilsētas un kapu sakopšanas darbos, pagastos – teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas, kā arī skolu remonta darbos.
Piemēram, par atkārtotu automašīnas vadīšanu alkohola ietekmē Jelgavas tiesa kādam pagasta iedzīvotājam piesprieda 100 stundu piespiedu darba. Viņš pusotra mēneša laikā, vidēji pa četrām stundām dienā tīrot pagasta ceļu grāvjus un izcērtot saaugušos kokus pie tiem, nostrādāja visu paredzēto laiku.
Kādam Jelgavas iedzīvotājam par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu bez ārsta norādes atkārtoti gada laikā kā sodu tiesa piesprieda 100 stundu piespiedu darba. Strādājot četras stundas dienā, viņš sakopa Lielās un Dobeles ielas apzaļumojumus – sagrāba nopļauto zāli un savāca sadzīves atkritumus. Kāds cits jelgavnieks kā sodu saņēma 96 piespiedu darba stundas. Viņš mazliet vairāk nekā mēnesi strādāja vienā Jelgavas kapsētā – ravēja celiņus, vāca sadzīves atkritumus, pļāva zāli.
Un tālāk?
Kā liecina statistika, piespiedu darbos notiesāto personu skaits ar katru gadu palielinās. 1999. gadā šādi darbi tika piespriesti 183 personām, 2004. gadā – jau 1545. Plānots, ka 2005. gadā šādos darbos notiesāto skaits varētu būt daudz lielāks sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz, ka ar 2005. gada 1. janvāri piespiedu darbs piemērojams vēl par vairāk nekā 100 noziedzīgajiem nodarījumiem.
Pašlaik Jelgavas teritoriālā struktūrvienība no tiesas saņēmusi 21 spriedumu par piespiedu darbu izpildi. 14 personu ir jelgavnieki un darbus veic pilsētā, pārējie nodarbināti saskaņā ar līgumu attiecīgos pagastos. Piespriesto stundu skaits ir ļoti dažāds – no 40 līdz 170. Tā kā piespiedu darbā drīkst nodarbināt darba dienās ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu – ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai mācībām, laika posms, kurā tiek nostrādāts noteiktais stundu skaits, katrai personai ir ļoti atšķirīgs. No minētā 21 cilvēka deviņi piespiedu darbu jau nostrādājuši, un Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālā struktūrvienība tiesai nosūtījusi paziņojumus par tā izpildi.
Daudzos gadījumos piespiedu darbs var izrādīties efektīvāks par citiem soda veidiem, piemēram, naudas sodu un nosacītu notiesāšanu, un tiesneši, to apzinoties, ar katru gadu šādu sodu piespriež arvien biežāk.
