3. septembrī no Jelgavas ceļā uz Ikšķili devās Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas biedri, lai piedalītos pieminekļa «Varoņu altāris» atklāšanā pie jaunās Tīnūžu skolas.
3. septembrī no Jelgavas ceļā uz Ikšķili devās Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas biedri, lai piedalītos pieminekļa “Varoņu altāris” atklāšanā pie jaunās Tīnūžu skolas. Tas veltīts latviešu strēlnieku 2. brigādes četru pulku karavīru varonībai. No 1917. gada 1. līdz 3. septembrim nežēlīgā cīņā šajā vietā pret uzbrūkošo vāciešu pārspēku viņi visai pasaulei apliecināja savu kvēlo Tēvzemes mīlestību. Uz Latvijas zemes tā bija pēdējā lielākā latviešu strēlnieku kauja, kas deva iespēju Krievijas 12. armijai izglābties no ielenkuma.
Latviešu strēlnieku vēsture Ikšķilē ierakstīta kā smagu kauju un daudzu apbedījumu vieta. Jāņa Goldmaņa vārds, kas bija galvenā persona astoņu bataljonu izveidošanā pirms 90 gadiem, arī cieši saistīts ar Ikšķili. Ideja par pieminekli radās pirms 15 gadiem. Pateicoties Latvijas Kultūrkapitāla un Kultūras fondiem, Ikšķiles novada Domei, iecere beidzot realizēta. “Varoņu altāra” autors ir ikšķilietis Jānis Karlovs, Latvijā un pasaulē atzīts monumentālās tēlniecības skulptors.
Par toreizējām kaujām Mazās Juglas krastos un strēlnieku varonību atklāšanas ceremonijas dalībniekus iepazīstināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Jānis Hartmanis. Štāba priekšnieks ģenerālis Juris Kiukucāns, Ikšķiles novada Domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis atklāja pieminekli un uzrunāja klātesošos. Par pieminekļa simboliem un izveidošanas vēsturi informēja tā autors J.Karlovs.
Atzīmējot Ikšķiles 820. gadadienu, Ikšķiles baznīcas izstāžu zālē notika periodiska krājuma “Ikšķiles Almanahs” atklāšana. Pirmajā grāmatā aplūkota Ikšķiles vēsture, 1905. gada revolūcija un latviešu strēlnieku Nāves salas kaujas. Tur iepazināmies ar senu dokumentu kopijām un fotogrāfijām.
Arī Jelgavas novada pašvaldībām savlaicīgi jāgatavojas, lai godam sagaidītu 90. gadadienu, kopš Mangaļu apkaimē 1915. gada 25. oktobrī savā pirmajā kaujā izgāja 1. Daugavgrīvas bataljona strēlnieki, zaudējot trīs varoņus, kurus kā pirmos apbedīja Rīgas Meža kapu teritorijā, kuru tagad visa pasaule pazīst kā Rīgas Brāļu kapus.
Lai kā pret mums un mūsu tautu nevērstos apmelojumi un morālais terors no Maskavas kremļa torņiem, jāprot pierādīt, ka latviešu karavīri abos pasaules karos bija varonīgi cīnītāji, kas centās aizstāvēt savu dzimteni. Nedrīkstam pieļaut arī latviešu strēlnieku piemiņas zaimošanu. Vairs nav noslēpums, ka lielākā daļa no viņiem 1937. – 1938. padomju genocīda gados pret latviešiem PSRS gāja bojā varmācīgā nāvē, bet tagad tiek nodevīgi apmeloti.
