Ja šodien satiekat kādu Bruno vai Telmu, atcerieties viņiem nodot visciešākās skaujas un rokasspiedienus.
Ja šodien satiekat kādu Bruno vai Telmu, atcerieties viņiem nodot visciešākās skaujas un rokasspiedienus. No kolēģiem un studentiem ne vienu vien sveicienu šajā dienā saņem arī Bruno Ažits, Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Saimniecības grupas pārvaldnieks.
Uz jautājumu, kā ticis pie retā vārda, Bruno atbildēt grūti, jo viņš dzimis kara laikā, kad, vēl mazam esot, zaudēti abi vecāki. Tolaik puiku audzināt apņēmās viņa vecāmāte. Bruno stāsta, ka radu pulkā ar šādu vārdu bijis arī krusttēvs, tāpēc pieļauj, ka vārda izvēli ietekmējusi viņa personība.
Vīrs ir arī 7. dienesta viesnīcas pārvaldnieks. “Šo 13 gadu laikā, kopš strādāju kopmītnē, nevienu studentu ar manu vārdu neesmu sastapis,” zina stāstīt pārvaldnieks. Viņš teic, ka sākumā dienesta viesnīca bijusi “drausmīgā” stāvoklī: “Pagrabā bija pusmetru dziļš ūdens, dzīvoja odi un citi kukaiņi, bet kopmītnē mājoja žurkas.” Kā atzīst šīsdienas gaviļnieks, viņš dzimis auna zīmē, tāpēc ar lielu ietiepību un spītību daudz kas panākts, lai uzlabotu studentu dzīves apstākļus. Labāku vidi novērtējot arī studenti, kas, redzot atjaunotus gaiteņus un citas koplietošanas telpas, neuzdrošinās ko postīt. Kopmītnē pārsvarā dzīvo būvniecības un ainavu arhitektūras specialitātes studenti, lielais uzņemšanas konkurss nosakot, ka arī uz dzīvi kopmītnē pārceļas studenti ar augstāku intelekta līmeni.
Brīvajā laikā gaviļnieks rosās savā dārzā pie vasarnīcas kooperatīvā “Siliņi”. Tur augļus briedinot vairākas ābeles, bet pašu un ciemiņu prieks tiek daudzajām puķēm, kas dārzā stādītas jau gadu gadiem un ik reizi pārsteidz ar ziedu krāsainību. Vēl vaļasprieku sarakstā Bruno droši ierindo ogošanu un sēņošanu – sēņu bagātākie esot Dalbes, Cenu un Blīdenes puses meži, bet šī vasara devusi raženu baraviku guvumu. “Kopā ar kundzi patīk arī paceļot pa Latviju. Šovasar izbraukājām Kurzemi, dzīvojām pie jūras,” stāsta Bruno.
Kungs gandarīts, ka pensijas vecumā veselība turas, tāpēc ar sev raksturīgo apņēmību Bruno nolēmis turpināt kopmītnes atjaunošanas darbus, lai jau tuvākajā gadā dienesta viesnīcas jumta stāvā no jauna iekārtotās istabiņās varētu izmitināt ap simt studentu.
