Ik vasaru mēs – Jelgavas Autobusu parka darba veterāni – organizēti satiekamies kādā vietā un laikā. Ir prieks par atkalredzēšanos.
Ik vasaru mēs – Jelgavas Autobusu parka darba veterāni – organizēti satiekamies kādā vietā un laikā. Ir prieks par atkalredzēšanos. Atceramies kopā nostrādātos gadus, pārrunājam notikumus valstī, pilsētā un arī mūsu bijušajā darbavietā – autobusu parkā. Daudziem no mums darbā iegūtas profesionālās slimības, katru reizi atceramies tos, kuru vairs nav šai saulē. Mūs interesē, kā autobusu parkā darbs sokas šodien. Esam nesaprašanā, kāpēc trūkst šoferu laikā, kad pilsētā ir bezdarbs. Kāpēc aiziet prom no darba augstas kategorijas autovadītāji ar ilgu darba stāžu, kuriem līdz pensijai palicis pavisam maz? Ka viss nav kārtībā, liecināja šoferu streiks.
JAP autobusu vadītāji strādā pēc direktora vietnieces iestrādātas sistēmas. Viņi nav uzņēmuma štata darbinieki, bet privātuzņēmēji, kas nomā autobusus un dodas maršrutos. Tiek slēgti abpusēji līgumi, kur uzrādīti katras puses pienākumi un tiesības. Kāda punkta pārkāpums šoferiem draud ar darba zaudēšanu. Līgumus pārkāpj arī administrācija. Par tiem autobusu vadītāji ierosinājuši tiesas procesus, vairākos gadījumos panākot savu taisnību. Šoferiem tika atlīdzināti materiālie zaudējumi vai arī viņus atjaunoja darbā. Tā, nelikumīgi maksātas nodevas par autobusu tehniskajām apskatēm. Maksājumi jāveic autobusu parkam, kas ir transporta īpašnieki. Ja saglabājušies maksāšanas čeki, ir tiesības pieprasīt savu naudu atpakaļ. Bet vai dabūs?
Par vienu tiesas procesu nesen lasījām “Zemgales Ziņās”. Tas beidzās par labu autobusa šoferim, un viņam tika kompensēti materiālie zaudējumi. Vai arī morālie? Tāda kārtība sabiedriskajā autotransportā pasažieru pārvadājumos JAP laikam ir tikai pie mums, Jelgavā. Tādēļ nav brīnums, ka trūkst šoferu. Liekas, ka šī situācija neuztrauc arī pašvaldības vadību, kas par visām nelikumībām ir informēta. Pašvaldības vēlēšanās to gan vajadzētu atcerēties.
