«Tie paši vēži» – tā intervijā «Ziņām» savu izstādi, kas patlaban aplūkojama muzejā un ir visai kupli apmeklēta, jokodamies raksturoja mākslinieks Uldis Roga.
“Tie paši vēži” – tā intervijā “Ziņām” savu izstādi, kas patlaban aplūkojama muzejā un ir visai kupli apmeklēta, jokodamies raksturoja mākslinieks Uldis Roga. Kas vainas vēžiem? Vēži nav nemaz tik bieži sastopami, piedevām tie ir garšīgi un uzskatāmi par delikatesi. Tātad – ļoti labi, ka vēži.
Arī U.Rogas darbi ir tāda šodien reti sastopama parādība, kas skatītājiem dod prieku, sasilda sirdi un uzlabo pašsajūtu. Tas nav maz laikā, kad valda triviāla, mantiski un miesiski piesātināta reklāma un žurnāli, trilleri ar vardarbību un kad dvēsele tiek atstāta bārenītes lomā. Visiespējamākajai virspusējībai jebkurā jomā, arī mākslā un pat izglītībā, un šķietamai informētībai, kas šo virspusējību tikai veicina, pretī liekama U.Rogas glezniecība – vienkārša, skaidra un dziļa.
Vienkāršība viņa mākslā ir visaptveroša. Darbu motīvi ir viegli nolasāmi, jelgavniekiem tuvi un pazīstami – mūsu pilsētas senās ieliņas, tuvākas un tālākas apkārtnes lauku ainavas. U.Roga nemeklē, tā sakot, skaistus skatus, drīzāk otrādi – viņš neslēpj laika nepielūdzamo ritējumu, kas liek ēkām un cilvēkiem novecot. Pat visparastākajā dabasskatā gleznotājs atrod ievērības cienīgo. Nekas netiek noniecināts, devalvēts. Pat kukurznīti uz sadangāta ceļa viņš ievērotu, ja šādu ainu attēlotu. Mākslinieks savos darbos rāda mums visiem apkārt notiekošo ikdienas dzīvi, lai cik tā ierasta vai parasta būtu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka neviens šķietami triviāls motīvs viņa tvērumā nekļūst banāls, sekls. Tas tikai tāpēc, ka mākslinieks ar cieņu izturas pret visu, ar ko saskaras un ko skata viņa acs. Varbūt, ka šāda attieksme rodas no dzīvesgudrības, sirdsgudrības.
Skaidrība U.Rogas darbos cieši savijusies ar vienkāršību. Tos grūti atdalīt vienu no otras. Vienīgi piebilstams, ka mākslinieks necenšas izrādīt savu intelektu, pārsteigt ar tēlu prātulām. Gleznotājs rāda to, kā tas redzams realitātē.
Un tomēr – kaut arī U.Rogas akvareļi un pasteļi ir vienkārši un skaidri, tomēr – gribēti vai neviļus – tie liek domāt par dzīves straujo, nepielūdzamo tecējumu, par traģismu, ko tas nes sev līdzi. Nožēlu nejūtam – saldsērīgums būtu viņam pretdabisks. Viņš drīzāk ir lietišķs, dzīves īslaicīgumu uztver kā neizbēgamu. Mākslinieks vienīgi liek aptvert, ka Dieva stundenis nav griežams atpakaļ.
Te gan jāpiebilst, ka filosofiska krunka pierē nav U.Rogam raksturīga. Viņš dzīvi tver vieglāk, mīl jokot un pasmieties, pat savos darbos.
Mākslinieka “vēžus” var skatīties atkal un atkal. Tie neapnīk, drīzāk katru jaunu reizi uztver kādu agrāk garām palaistu niansi, un tas ir apliecinājums, ka mūsu priekšā ir īsta Māksla.
Ja runājam par šo izstādi mazliet konkrētāk, bez agrāk redzētiem un iecienītiem akvareļiem iepriecināja jūras skati, kas U.Rogas interpretācijā ir maz redzēti. Mazas pērlītes ir viņa pasteļa skices.
U.Rogas “vēži” ir patiesi izcils mākslas notikums Jelgavā.
