Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē ceturtdien parakstītā vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi Baltijas jūrā izraisījusi dažādus viedokļus, šo vienošanos nodēvējot pat par Molotova – Ribentropa paktam līdzīgu pasākumu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē ceturtdien parakstītā vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi Baltijas jūrā izraisījusi dažādus viedokļus, šo vienošanos nodēvējot pat par Molotova – Ribentropa paktam līdzīgu pasākumu.
Lai gan Krievijas speciālisti norādījuši, ka jaunais gāzes vads, būvējot to jūrā, ne tikai izmaksās lētāk, bet būs arī drošāks nekā sauszemē, pēkšņi sarosījušies visu iespējamo tranzītvalstu līderi. Viņi asi kritizē Vācijā parakstīto vienošanos. Jāteic gan, ka kritiku vairāk izpelnījusies nevis vēlme būvēt gāzes vadu, bet gan, ka tas nešķērsos tādas valstis kā Polija, Lietuva un Latvija. Tas arī saprotams, jo šādi lielās kaimiņu zemes skaidri parāda, cik ļoti tām svarīgas mazo ES dalībvalstu intereses.
“Nav labi, ja viena no ES dalībniecēm, turklāt tāda svarīga valsts kā Vācija, īsteno šādu politiku, apiedama gan mūs, gan ES, jo būtībā tas ir Krievijas un Vācijas projekts, kas neietilpst kopīgā Eiropas koncepcijā,” uzsvēris Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.
Krievijas – Vācijas gāzes vada būvniecību, apejot Latviju un Poliju, par politisku projektu nodēvējis arī Eiropas Komisijas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Premjers uzskata, ka nav ekonomisku apsvērumu, kādēļ gāzes vadu nebūvēt caur Latviju, Lietuvu un Poliju, jo patlaban izvēlētais projekts būtu dārgāks. Baltijas valstis un Polija turpināšot pārliecināt ES institūcijas, lai šāds “nepārdomāts” projekts netiktu realizēts. Mūsējie iedomājušies, ka, novirzot gāzes vada maršrutu cauri Latvijai, rastos iespēja izmantot Dobeles pazemes gāzes krātuvi, kas spējot nodrošināt visai Eiropai nepieciešamo gāzes apjomu.
“Ko gaudojat? Domājat, Vācija ir aizmirsusi, ka Latvijas ārlietu ministre publiski par muļķi nodēvēja Vācijas ārlietu ministru un kopā ar Vairu deklarēja, ka Latvijai ar Vāciju nav kopējs ceļš ejams? Tad nu “deučlenderi” ņem vērā mūsu dižpolitiķu ieteikumus un draudzējas ar tiem, kuri ar viņiem grib draudzēties,” interneta portālā “Delfi” komentēja kāds lasītājs. Šoreiz gan jāatzīst, ka šāds iemesls diezin vai ietekmētu lielo kaimiņu apjomīgo interešu īstenošanas plānus.
Vēl daļa portāla apmeklētāju pārliecināti, ka gāzes vada trasei nav nekāda sakara ar politiku: “Parādiet man to optimistu, kurš būtu gatavs cauri Latvijai būvēt gāzesvadu, ja katrs tantuks var neatļaut to darīt savā zemē. Ja jau mūsu valsts netiek galā ar trīs dzīvokļu īpašniekiem bibliotēkas izbūves sakarā, tad ir naivi uzskatīt, ka gāzes vada gadījumā būs citādi.”
Starp iemesliem, kāpēc gāzes vads tiks būvēts Baltijas jūrā, gan tiek minētas problēmas ar īpašuma tiesībām Polijā, taču skaidrs, ka Krievijas – Vācijas gāzes vads ir politisks projekts, jo vāciski runājošo ļaužu zemē tuvojas vēlēšanas. Tāpēc nav brīnums, ka Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ceturtdien jau pirms Putina vizītes Vācijā slavēja vēl neparakstīto darījumu.
Sākotnēji Krievijas līderis aizstāvēja lēmumu būvēt šo gāzes vadu tā, lai tas nešķērsotu citu valstu teritorijas, atsaucoties uz drošības un izmaksu apsvērumiem, bet vēlāk paustais teikums, ka “citām valstīm nebūtu jāatrodas starp Vāciju un Krieviju un jāpelna no mūsu gāzes vada”, skaidri norāda ne tikai abu zemju ietekmes iespējas Eiropā, bet arī to, ka 1939. gadā parakstītajā dokumentā izsacītās vēlmes gadu gaitā nekur nav zudušas.
