Gan pasūtītāji, gan darbu izpildītāji un uzraugi atzīst, ka Rūpniecības ielas posma rekonstrukcija ir sarežģīts objekts.
Gan pasūtītāji, gan darbu izpildītāji un uzraugi atzīst, ka Rūpniecības ielas posma rekonstrukcija ir sarežģīts objekts. Pasūtītājs plāno darbu veikšanai prasīt termiņa pagarinājumu.
Rūpniecības ielas rekonstrukcija notiek ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu autoceļa Jelgava – Dobele – Annenieki rekonstrukcijas projekta ietvaros. 1,37 kilometrus garā posma sakārtošanai no Tērvetes ielas līdz Pasta ielai, apļa rekonstrukcijai un piebraucamo ceļu izbūvei atvēlēti 2 141 369 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Līdzekļi ne tikai satiksmei vien
Ielas posma rekonstrukcija saskaņā ar pagājušajā rudenī noslēgto līgumu SIA “Ceļu būves sabiedrība “Igate”” jāpabeidz līdz 1. novembrim. Ar komunikāciju pārvietošanu un sakārtošanu saistīto darbu veikšanai “Igate” pieaicinājusi firmu “Kulk”, ar ielu apgaismes un elektrotīkliem saistīto darbu izpildei – uzņēmumu “Mītavas Elektra” un “ACDC”.
Projekts tiek realizēts no kustības drošībai domātās ES naudas, tomēr tā gaitā līdztekus ielas braucamās daļas un trotuāru sakārtošanai, lietus notekūdeņu kanalizācijas izbūvei iekļauti arī citu komunikāciju uzlabojumi – ūdensapgādes pieslēgumu atjaunošana posmā izvietotajiem namiem, apgaismes sistēmas atjaunošana, gaisvadu līnijas nomaiņa ar kabeļiem, pieslēgumu izveide un uzskaites iekārtu uzstādīšana. Šajā ziņā jelgavniekiem būtiski paveicies. Savukārt pārējie projekta gaitā veiktie papildu darbi jāfinansē pašvaldībai. Pagaidām pasūtītāji no “Latvijas valsts ceļiem” nevarēja konkrēti pateikt, ar kādiem līdzekļiem jārēķinās, jo cipari neesot salīdzināti.
Pašlaik Rūpniecības ielas rekonstrukcija iekavējusies apmēram par pusotru mēnesi. Tā iemesli, kā atzīst projekta uzraugs Andris Nemme, autoruzraugs Raimonds Leinis, “Latvijas valsts ceļu” Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāja Izolda Liepa un ģenerāluzņēmēja pārstāvis uzņēmuma “Igate” direktors Arnolds Freimanis un citi, ir gan objektīvi, gan subjektīvi.
Komunikācijām trūkst dokumentācijas
Darbi aizkavējušies jau no projekta pirmsākumiem, jo ceļu būvniekiem ziema nav tas labākais gadalaiks. Faktiski tie aktīvāk sākušies pavasarī, taču arī tad atbilstoši pašvaldības prasībām ielas posms transporta kustībai slēgts tikai daļēji, bet šādos apstākļos muļļāšanās vien sanāk. Ne bez problēmām viss sokas posmā no Tērvetes ielas līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai. Līdz ar atļauju pa to kursēt sabiedriskajam transportam nu bez autobusiem pa to pārvietojas arī vieglās mašīnas, tā traucējot rekonstrukcijai. Tiek norādīts arī uz zināmu procentu darbuzņēmēju vainas – nav attīstītas pietiekamas jaudas, sevišķi tās nav varējusi nodrošināt firma “Kulk”.
Daudz papildu problēmu radies komunikāciju dēļ. Izrādījies, ka zem ielas atrodas komunikācijas, par ko to īpašniekiem vispār nav informācijas, savukārt par dažām konstrukcijām tā ir nepilnīga. Piemēram, saskaņā ar projektu krustojumā ar Veidenbauma ielu un piebraucamajā daļā atrodas vairāki ūdensvadi. No tiem veco ūdensvadu, kas netiek izmantots, paredzēts “aiztamponēt”. Strādniekiem paiet gandrīz vesela diena, lai veco vadu atraktu un aiztaisītu ciet. Bet izrādās, ka ūdensvads tomēr darbojas un apkaimes iedzīvotāji palikuši bez ūdens. Tā piegādes atjaunošana prasījusi gandrīz tikpat daudz laika.
Pat gāzes vadam trasējums atšķīries par pusotru metru. “Ar apakšzemi ir kā ķirurgam ar pacientu – kamēr nav uzšķērsts, nevar pateikt, kas īsti slēpjas apakšā,” tēlaini salīdzina projektēšanas firmas “3C” nolīgtais autoruzraugs R.Leinis.
Izpildītāji rīkojas uzstājīgāk
Tērvetes ielas galā atbilstoši dokumentācijai izvietots čuguna ūdensvads. Atrokot atklājas, ka tā nav, vietām komunikācija ir no tērauda. Atkal jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu pieslēgumu nomaiņu mājām. Tie ir tikai daži “sīkumi”, kuru novēršanai vajadzējis vairāk vai mazāk laika. Visvairāk laika prasījusi posmā no Veidenbauma uz Pulkveža O. Kalpaka ielas pusi atraktā pēc kara būvētā fekālā kanalizācija, par ko vispār nav bijis nekādas dokumentālas informācijas. Atzīts, ka lietusūdens kanalizācijas iebūvēšanai fekālo kanalizāciju nepieciešams demontēt, jo tā ir kritiskā stāvoklī, vietām ir sūces, kas veido noplūdi. Rokot tranšejas un slīdot gruntij, tiek deformēta fekālā kanalizācija. Situācijas fiksēšanā, izvērtēšanā, saskaņošanā ar atbildīgajiem dienestiem un risinājuma meklējumos pagājis kāds pusmēnesis. Tā kā problēmas risināšanā bija iesaistīta arī pašvaldība, “Ziņas” tai jautāja par procesa gaitu. Domes preses sekretāra Jāņa Kovaļevska atbilde bija visai skopa: “Jautājums par fekālās kanalizācijas cauruļvadu un aku vāku nomaiņu ir atrisināts un nepieciešamās komunikācijas jau nomainītas. Līdz ar to nav arī sarežģījumu lietusūdens kanalizācijas izbūvē.”
Paveikt darbu nav tas smagākais, laikietilpīgākais ir sadarbībā ar atbildīgajiem pilsētas dienestiem pieņemt lēmumu, kā to labāk darīt, lai attiecīgās komunikācijas īpašnieks nebremzē projekta kopējo virzību, atzīst projektā iesaistītie. Protams, jārēķinās, ka sestdienās, kas izpildītājiem ir darbdiena, komunikāciju īpašnieki nestrādā. Saprotams – katram ir savi darbi, tomēr nav īsti solīdi, ja šāda projekta problēmām pievēršas tikai tad, kad var atļauties. Dienestu atbildīgie darbinieki tiekot mudināti domāt racionāli, lai izvairītos no nelietderīgiem laika tēriņiem, taču ne vienmēr tas izdodas. Piemēram, kad uzklāta asfalta apakškārta, atklājas, ka piebraucamā ceļa daļā no Stacijas ielas vēl jāveic ūdensvada pārslēgums. Agrāk par šādu bezjēgu darbošanos teiktu: iet kā rati bez atsijām.
“Nu vairs neveic saraksti ar attiecīgajiem dienestiem, jo nav laika auklēties, darbu veicēji rīkojas nekaunīgāk – operatīvi atbildīgos nogādā objektā,” uzraugi novērtē uzstājību, atzīstot, ka sākumā tās pietrūcis.
Autoruzraugs norāda uz drakoniskajām ES finansētā projekta prasībām un pieļauj, ja darbu veicēji visu būtu zinājuši, viņi izstrādātu citu laika grafiku. Savukārt “Latvijas valsts ceļiem” kā pasūtītājam līdz šim vairāk saskares bijis ar ceļu rekonstrukciju, nevis pilsētu ielām un iespējamām problēmām tajās.
Prasīs pagarināt termiņu
Šonedēļ posmā no Pulkveža O.Kalpaka līdz Mātera ielai jau ieklāj šķembas, lai pēc tam vēl noregulētu komunikāciju lūkas un nedēļas otrajā pusē sāktu liet asfalta apakškārtu. Ceļa daļā līdz aplim turpinās komunikāciju sakārtošana. Paralēli darbi notiek krustojumā ar Tērvetes ielu, kas novērtēts kā sarežģīts process, jo satiksmes kustība nav pārtraukta. Lielu uzmanību prasīs siltumtrases šķērsošana posmā līdz aplim. Pie Tērvetes ielas ar to izdevies veiksmīgi tikt galā.
“Cenšamies iekavēto panākt un strādājam straujākā tempā. Galvenais, lai ielas asfalta segumu izdotos ieklāt pieņemamos laika apstākļos. Trotuāru izveidi un labiekārtošanas darbus varēsim veikt arī pēc tam,” lēš A.Freimanis.
“Latvijas valsts ceļu” ERAF projektu direktore Sanita Valnere atzīst, ka salīdzinājumā ar pārējiem satiksmes projektiem šā projekta realizācijā nav tie lielākie sarežģījumi, pilsētā jārēķinās ar satiksmes organizācijas un komunikāciju problēmām. Savukārt šīs pašas iestādes Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāja I.Liepa uzskata, ka objekts ir sarežģīts. Papilddarbu apjoma un citu apstākļu dēļ viņa prasīšot projekta realizāciju pagarināt vēl par mēnesi. Faktiski gan darbu izpilde atkarīga ne vien no termiņiem, bet arī no laika apstākļiem.
